Parāds. Vai vienmēr šis vārds ir ar negatīvu nozīmi?

Rīgas Domā izskanēja Dziesmusvētku garīgās mūzikas koncerts. Un tā ir tāda īpaša sajūta, ka gan lielie Dziesmu svētki, gan arī skolēnu dziesmu svētki tiek iesākti ar pateicību Dievam. Tā, kā tas ir bijis arī pašos pirmsākumos, tā, kā tas bija Dikļos, kad 1864. gadā mācītājs Juris Neikens sapulcēja vairākus draudžu korus, tur bija seši vīru kori un arī bērni dziedāja, 120 bērni, un visi šie dalībnieki kopā slavēja Dievu, un tas notika Vasarsvētkos.  Arī slavējot Dievu dziesmās, mēs saņemam svētību. Arī Modris to zina, jo Modrim draudzē notiek slavēšana, slavēšana un pateicība caur dziesmu, un līdz ar to svētībaarī šai Dziesmu svētku nedēļai, kas jau ir iesākusies.  Savukārt raidījumā Pāri mums pašiem saruna par kādu tematu, kas līdz šim nav īsti bijis apskatīts, bet par kuru ir ļoti daudz atziņu un padomu, un arī brīdinājumu. Šo tematu mēs varam atrast Tēvreizē vienā vienīgā frāzē, kad mēs sakām: "Piedod mums mūsu parādus! Kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem."  Parāds. Vai vienmēr šis vārds ir ar negatīvu nozīmi? Ko par to saka Svētie Raksti? Ko saka par likumsakarībām, kas ar to saistās? Un iespējams, varbūt, ka Svētie Raksti dod arī kādus padomus, kā vajag vairot kaut vai mūsu materiālo labklājību parādu sakarā. Nu,  Raidījuma viesis ir Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs.