Pētījums: Bez pārmaiņām nākotnes pensijas kļūs mazākas

Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt. Pēc ekspertu domām šo trīs izvēļu priekšā ir Latvijas pensiju sistēma. Rīgas Biznesa skolas Baltijas finanšu centra pētījumā secināts, ka tuvākajos gados pieņemtie lēmumi noteiks, cik lielas pensijas saņems nākamās paaudzes. Pētnieki gan brīdina, ka bez pārmaiņām pensijas nākotnē kļūs arvien mazākas attiecībā pret darbā gūto atalgojumu, bet pensiju uzkrājumu sistēmas vājināšana var pasliktināt iedzīvotāju finansiālo drošību vecumdienās. Pētījums šodien, 9. jūnijā, prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Latvijas pensiju sistēmas pamatā ir pensiju pirmais un otrais līmenis, kas kopā veido iemaksas aptuveni 20 % apmērā no ienākumiem. Tam papildu ir pensiju trešais līmenis, kurā iedzīvotāji pēc savas izvēles var veikt iemaksas, lai palielinātu savu pensijas apjomu. Baltijas Finanšu centra pētījums liecina, ka, lai arī Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli ilgtspējīga, tā daudziem senioriem nenodrošina pietiekamus ienākumus. Baltijas Finanšu centra vecākais pētnieks, ekonomists Edgars Voļskis sēdē uzsvēra, ka Latvijas pensiju sistēma jau pirms 30 gadiem veidota tā, lai spētu darboties gan samazinoties iedzīvotājiem, gan novecojot sabiedrībai. Viņaprāt, galvenais jautājums nav par to, vai pensijas nākotnē būs, bet gan par to apmēru, tāpēc būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju papildu uzkrājumiem.