Pētniece: Svarīgi, lai cilvēki būtu saistīti valodiski ar valsti

Kā veicināt latviešu valodas kā svešvalodas apguvi augstākajā – C līmenī? Kāda ir mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu – interese par latviešu valodas studijām un ko no šīs pieredzes varam aizgūt paši? Par šīm un citām valodniecības aktualitātēm šonedēļ Rīgā runāja starptautiskā konferencē, analizējot Latvijas Universitātes īstenotā projekta "Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums" pirmos rezultātus. Saruna ar konferences projekta vadītāju, Latvijas Universitātes tenūrprofesori valodniecības un literatūrzinātnes nozarēs Andru Kalnaču. Lūdzu, sākumā izstāstiet par projektu, kam ir tik svarīgs nosaukums – „Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums”. Andra Kalnača: Bija projektu konkurss pagājušā gada rudenī. Un tur bija dažādi temati, un viens no tiem bija arī šāds. Tā kā mēs darbojamies dažādos ar latviešu valodu saistītos virzienos, arī ar latviešu valodu kā svešvalodas mācīšanu, sapratām, ka tā mums ir laba iespēja vairākām nozarēm kopā – mūsu valodniekiem, arī piesaistot sociologu un politologus, – pieteikt tādu projektu tieši par latviešu valodas apguvi. Mūsu ideja bija sākt ar šo C līmeni, kas līdz šim ir varbūt mazāk ievērots un mazāk par to ir domāts. Sociologi savukārt bija gatavi mēģināt izsekot ar aptauju palīdzību, kuri ir tie, kuri netiek tālāk par zemāko līmeni. Mēs šādu projektu pieteicām un saņēmām atbalstu, jo valodas apguve ir saistīta ar valsts ilgtspēju un valsts drošību. Svarīgi, lai cilvēki, kas šeit dzīvo un strādā, un ar laiku iegūst pilsoņa statusu, tomēr būtu saistīti valodiski ar šo valsti un arī, protams, augstākos līmeņos. Jo augstāks tas valodas prasmes līmenis, jo piederība valstij lielāka? Andra Kalnača: Tā vajadzētu būt, jo arī mums pašiem jebkuru svešvalodu mācoties jau tā arī ir – jo mēs tiekam augstākā līmenī, jo labāk sākam saprast pašus cilvēkus, kam tā ir dzimtā valoda, arī viņu kultūra. Arī, kā jau konferencē kolēģi minēja, ļoti svarīga lieta ir zemteksti, daudznozīmība, ko mēs, apgūstot citu valodu, sākumā nemaz nespējam uztvert, bet tikai pamazām, pamazām – ar vidi, ar valodu, ar domāšanu, valodu. Tas veicina piederību valstij.