Piektais rūķītis (stāsta Jānis Kirmuška)

Izoldes Heines pasaku "Piektais rūķītis" 2002. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Jānis Kirmuška. Mēs visi labi zinām, kā beidzas pasaka par Sniegbaltīti: uzmodusies no indīgā ābola raisītā miega, daiļā princese svin kāzas ar karaļdēlu, kurš bez viņas nav vēlējies šķirties pat mirušas, bet vecā karaliene (ļaunā pamāte!), dancojot nokaitētajās dzelzs tupelēs, itin kā ņem nelabu galu. Taču - vai tas nudien ir viss? Kā pēc šiem notikumiem klājas septiņiem lāga vīriņiem, Sniegbaltītes aizstāvjiem? Ļaujamies fantāzijai... ... Kādu rītu, kad septiņi rūķīši liek pār plecu kapļus un lāpstas, lai nokāptu rūdas raktuvēs, piektais rūķītis noliek savu kapli, skaļi purpinot: "Katru dienu viens un tas pats! Kopš Sniegbaltīte apprecējusies ar princi, pie mums nekas vairs nenotiek! Pat karaliene vairs nenāk, lai atbrīvotos no saviem saindētajiem āboliem..." Pārējie gluži vai apstulbst: tā ir garākā runa, kādu jelkad Piektais teicis savā mūžā! "Viņš ir ķerts," konstatē Septītais. Rūdas rakšana taču gadsimtiem ilgi bijusi rūķīšu ikdienas pienākums, un notikums ar Sniegbaltīti pierēķināms retiem izņēmumiem! Tomēr Piektais paliek pie sava: šādiem izņēmumiem jābūt vienmēr! Un rūdu rakt viņš vairs neiešot. Ne-par-ko! Palicis mājās, mazais brašulis īsti nezina, ko pasākt. Pagulšņā, pastaipās, pagrozās, paēd brokastu, taču... pulkstenis rāda tikai deviņi no rīta! "Kaut kas jāpasāk, turklāt - ārkārtējs," nodomā Piektais rūķītis un sākumā nolemj apciemot Sniegbaltīti. Taču tā - sasodīta būšana! - tieši tobrīd atrodas karalieņu kursos. Nu, ko - dosies pie ļaunās pamātes. Lai gan mediji izplatījuši ziņas, ka Sniegbaltītes kāzās sabeigto kāju dēļ vecās karalienes vairs nav starp dzīvajiem, tās, saprotams, izrādījušās tikai dzeltenās preses baumas. Pamāte dzīvo savā pilī un vēl aizvien spoguļojas spogulītī. Rūķītis, attapīgi paglaimojis karalienei par viņas daiļumu (sak', esi jau, esi smuka, tikai citā veidā!) un kategoriski atteicies gan no piedāvātā ābola, gan galma pundura vakances, jūtas neredzētā brīnuma - televizora - apburts... Protams, ka rūķīšu namiņu šāds tehnikas šedevrs vēl nav sasniedzis! Juzdamies zilā ekrāna savaldzināts, Piektais nekavējoties dodas uz televīzijas centru, sapņodams, ka televīzijā viņš tiks pieņemts ne tikvien par rūķu vecāko, bet par pašu galveno televīzijas rūķu zvaigzni! Ek, tad gan būtu dzīve... Par savu pirmo algu rūķu namiņš tiktu aplaimots ar televizoru! Tomēr ceļā Piektais rūķītis apjauš, ka jautājumu ir vairāk, nekā atbilžu. Piemēram, vai mājās palikušie seši biedri spēs atrast viņam aizvietotāju? Un, ja tā, vai viņš jelkad drīkstēs atgriezties dzimtajā namiņā, jo astoņu rūķīšu taču nav pat pasakās! Vai tādā gadījumā viņam patiesi nāksies uz visu mūžu kļūt par televīzijas rūķīti?!