Pieprasījums pēc elektrības pieaug. Vai turpināsies arī cenas kāpums?

Elektrības vidējā cena Latvijā pagājušajā nedēļā pieaugusi par 52 %. Līdzīgs kāpums bijis arī Igaunijā. Iedzīvotāji sociālos tīklos satraucas, ka kāpums bijis ļoti straujš. Tikmēr eksperti norāda – satraukumam nav pamata un cenu kāpumam ir loģisks izskaidrojums. Pagājušajā nedēļā vidējā elektrības cena bija 191,57 eiro par megavatstundu (MWh), vēsta „Latvernergo”. Cena pret iepriekšējo nedēļu augusi par 52 %. Savukārt Lietuvā cena augusi vēl straujāk – par 55 %. „Latvenergo” pārstāvji skaidro, ka Baltijas valstu cenu pieaugumu aizvadītajā nedēļā galvenokārt ietekmēja aukstāki un mazāk vējaini laikapstākļi. Vidējā gaisa temperatūra Baltijā bija vairāk nekā trīs grādus zem normas, kā rezultātā palielinājās pieprasījums pēc elektrības. Tāpat strauji samazinājās vēja staciju izstrāde, kas bija divas reizes zemāka nekā iepriekšējā nedēļā. Situāciju komentē Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis: „Aukstā laika ietekmē mēs vērojām diezgan būtisku patēriņa pieaugumu, kas palielināja konkurenci par jaudām. Otrs būtiskais faktors, kas veicināja cenu kāpumu, bija saistīts ar vēja enerģijas izstrādes apjomu kritumu, kas bija galvenokārt vērojams tieši Lietuvā.” Ietekmi atstāj arī „Estlink 2” bojājums, turpina Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems: „Viņš nestrādās līdz vasaras beigām un tas ietekmē iespēju importēt lētāku elektroenerģiju tieši uz Baltijas reģionu. Jo mēs, visas trīs Baltijas valstis, esam deficītā. Mēs nesaražojam visu elektroenerģiju, ko patērējam šeit. Mēs daļu importējam vai nu caur Poliju vai no Zviedrijas un Somijas, tāda ir realitāte.” Pagājušajā nedēļā lielāku cenu kāpumu ierobežoja stabila Latvenergo staciju izstrāde, kas pieaugusi par 3 % pret iepriekšējo nedēļu. Savukārt termoelektrostacijās aizvadītajā nedēļā tika saražots par 37 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā. Tas ļāvis Latvijā saražoto elektroenerģijas apjomu eksportēt uz blakus valstīm, jo Latvijā jau ceturto nedēļu pēc kārtas elektroenerģijas izstrāde pilnībā nosedz patēriņu. Šonedēļ jau situācija ar cenām ir mainījusies, turpina Valdmanis: „Mainoties laikapstākļiem un no remontdarbiem iznākot vairākām elektrostacijām Baltijas valstīs, izteikti augstie cenu pīķi jeb izteikti lielās cenu svārstības ir samazinājušās. Un pavasarī varam sagaidīt līdzīgas tendences. Proti, palielinoties saules enerģijas izstrādei un samazinoties pieprasījumam pēc apkures un pēc elektroenerģijas laikapstākļu iespaidā, sagaidāms patēriņa kritums un cenu stabilizācija.” Tikmēr Dzintars Jaunzems saka, ka tagad vērojama lielāka cenu staigāšana, bet nākotnē tā nostabilizēsies, jo „ģenerējošās jaudas viena otru papildinās un nāk klāt arī uzkrāšanas risinājumi”. Tos patērētājus, kuri maksā biržas cenas, viņš aicina domāt par to, kā efektīvāk izmantot resursus.