Poētisku stāstu par Ummja ezeru un tajā mītošo aizsargājamo lobēliju izrādīs "Homo Novus"

Atgriešanās pie  pastaigām dabā, iespējams, ir labākais, ko mums atstāja citādi dramatiskais pandēmijas ierobežojumu laiks – un šodien tas turpina palīdzēt atgūt līdzsvaru ikdienas skrējienā, kļūstot arī par iedvesmu mākslai. Režisors un dramaturgs Evarts Melnalksnis, video māksliniece Katrīna Neiburga un komponists Ernests Valts Circenis kopā ar domubiedriem festivālam „Homo Novus” radījuši poētisku stāstu par Ummja ezeru un tajā mītošo īpaši aizsargājamo lobēliju, apzinātā eklektismā sapludinot zinātni, mūziku un dabu. Balti balsināta veikala noliktava Andrejsalā, ko caurvij milzīgi buru audekli un pludmalē izskaloti koki. Ummis ir palicis Lilastes mežos; pilsētā ienākusi mākslinieku sajūta par to. Ar telpu iepazīstina režisors un dramaturgs Evarts Melnalksnis: „Pirmkārt, taisot izrādi par dabas tēmām, mēs nevēlējāmies dabu piešmucēt un ražot jaunas lietas. Gribējās lietot kaut ko tādu, kas jau ir izlietots vai ko var lietot tālāk. Tāpēc arī buras. Un tās arī asociējas ar gaisu, vēju, ūdeni, kustību, lai gan, protams, uz Ummja neviens ar tām neburā. Un vienlaikus buras var lietot kā labu projekcijas laukumu, jo mums ir video. Mēs gribējām Ummja sajūtu ienest telpā. Kā mēs teātrī varam to izdarīt? Man likās laba video pieeja, tāpēc arī Katrīnas Neiburgas iesaiste, ka tā varam atgādāt ezeru uz teātra zāli. Jo mēs nevēlējāmies aicināt cilvēkus lielā barā uz Ummi, būvēt skatuvi ezera malā. Jo ezeru vajag likt mierā.” Muzikālā teātra izrāde „Ummis un lobēlija” ir viens no festivāla „Homo Novus” jaundarbiem un tiks izrādīta Andrejsalā četras reizes no 5. līdz 9.septembrim.