Privātskolu finansēšana - kas mainīsies līdz ar skolu reformu?

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka izglītības kvalitāti primāri ietekmē izglītojamo skaits klasē, tāpēc ilgtspējīga vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla veidošanā par vienu no būtiskākajiem kritērijiem tiek noteikts minimālais izglītojamo skaits klašu grupā un turpmāk tas tiks attiecināts arī uz privātskolām, kas saņem valsts finansējumu. Ģimenes studijā diskutē privātskols "Patnis" projektu vadītāja, "Kultūras Patnis" direktore Anita Muižniece, Latvijas privātskolu asociācijas prezidente, Rīgas Katoļu ģimnāzijas direktore Anna Jermakoviča, Rīgas Katoļu ģimnāzijas skolēnu vecāku pārstāve Vineta Skujiņa un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji neatrada iespēju piedalīties šajā sarunā, lai skaidrotu iecerētās pārmaiņas. Par skolu tīkla reformu ir runāts daudz, arī lauzts daudz šķēpu, tas ir viens no pēdējā laikā sabiedrībā visjutīgāk uztvertajiem tematiem. Arī šai raidījumā Ģimenes studija par izglītības tēmām un izglītības problemātiku, un arī ļoti daudz labām lietām runājam vai ik nedēļu. Šodien uzmanības centrā kāds aspekts, ko tieši raidījumā vēl šīs reformas kontekstā mēs neesam iztirzājuši, vismaz ne pēdējos gados. Proti, jauni kritēriji tieši caur finansēšanas noteikumiem attieksies arī uz privātām izglītības iestādēm. Tā Izglītības un zinātnes ministrija ir iecerējusi. Jāpiebilst, ka privātskolu audzēkņu skaits Latvijā aizvien pieaug. Piemēram, 2023./ 2024. mācību gadā privātajās mācību iestādēs Latvijā reģistrēti vairāk nekā 15000 skolēnu un aptuveni par 17% vairāk nekā gadu iepriekš. Kādi turpmāk būs tie kritēriji, kas privātskolām ir jāizpilda, lai turpinātu saņemt publisko finansējumu? Kā tas ietekmēs tās ģimenes, kas dažādu iemeslu dēļ saviem bērniem izvēlas privātas mācību iestādes?