Publiskoto seksuālās uzmākšanās stāstu sniegtās mācības medijiem

Mediju anatomijā saruna ar žurnālisti Aneti Ašmani-Vilsoni un mediju eksperti Ritu Rudušu par to, ko varam mācīties pēc Latvijas TV raidījumā „Kultūršoks” publiskotajiem stāstiem par seksuālu uzmākšanos Mūzikas akadēmijā; par to, kāpēc svarīgs uzmanīgs valodas lietojums, ziņojot par seksuāliem pārkāpumiem un kas būtu rakstāms mediju vadlīnijās, lai žurnālisti par šiem tematiem varētu runāt prasmīgāk. Bieži vien tikai medijiem ir iespēja atklāt sistēmisku problēmu. Pasaulē jau vairāk nekā piecus gadus, Latvijā, varētu teikt, pēdējā pusgada laikā mediju uzmanības lokā nonākusi tā sauktā #MeToo kustība – kad sievietes medijos sāk runāt par piedzīvoto seksuālo uzmākšanos un seksuālu vardarbību. Tādējādi rodas lavīnas efekts, pirmkārt, iedrošinot runāt citus cietušos, otrkārt, skaidrojot sabiedrībai šo pārkāpumu bīstamību.