Radošā darba novērtējums skolā un konkursos. Varas pozīcija vai adrenalīns?

Raidījuma "Meistars Knehts" jaunākajā laidienā runāsim par radošā darba novērtējumu skolā, balvu žūrijā, konkursā. Punkti, procenti, kompromisi, plusi un mīnusi... Ingas Saksones un Oresta Silabrieža sarunbiedre ir komponiste un skolotāja Evija Skuķe, kura citstarp uzsver: "Ciparu rezultāti būs līdzīgi, bet satura rezultāti atšķirsies. Tātad, manuprāt, to nemaz nav iespējams izmērīt pēc vienādotas skalas ar kaut kādu vienlīdz lielu jēgu." Tikām pusaudžu psihoterapijas speciālists Nils Konstantinovs novērojis: "Tas, kas Latvijā ir pilnīgi absurdi, ir tas, ka ministrijā pieņem lēmumu par to, kā katrā konkrētajā skolā mācīs katru konkrēto bērnu. Jebkurš skolotājs savus bērnus zina un saprot daudzkārt labāk nekā ministrijas ierēdnis, kurš viņus nekad dzīvē nav redzējis, varbūt pat klasē nav bijis!" Vēl sarunā piedalās komponists un diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Andris Vecumnieks, kurš nekautrējas atzīt: "Es nevaru atrast tos kritērijus, lai pateiktu – draugs, tu spēlē neinteresanti..." Bet literatūrfilozofe Ieva Kolmane diskusijas gaitā saka tā: "Vērtēšana vienmēr notiek no varas pozīcijām, un tas, ka tu nodod varu audzēkņiem, lai tie vērtē cits citu – tas ir adrenalīns."