Reklāmas, programma un sūdzības: Radio programma drukātos izdevumos

No reklāmām 20. gadsimta 20. - 30. gados, kas tika publicētas radiofona programmās, līdz pagājušā gadsimta 50. - 60. gadiem, kad cilvēki rakstīja sūdzības par pārraižu skanējuma laiku maiņu. Kopā ar Latvijas Radio bibliotekāri Sarmu Indzeri lapojam senākās radio programmas, savukārt Latvijas Universitātes doktorants un žurnālists Raivis Vilūns stāsta par "Rīgas Viļņu" pirmsākumiem. Tā kā no radio pirmsākumiem mums ir saglabājies ļoti maz skaņas ierakstu, tad  to, kas reiz ir skanējis, var izlasīt tolaiku programmās, sākotnēji ar nosaukumu „Rīgas Radiofona Programma”, tad 30. gadu vidū „Hallo Latvija” un tad „Latvijas  Vilnis”. Pārskatot piemēram 1929. gada programmu redzam, ka Rīgas Radiofons tolaik savu skanējumu sāka tika pulksten 12 ar ziņām. Izņēmumi bija svētdienas, kas sākas pulksten 11 ar dievkalpojuma translāciju  kādā no luterāņu baznīcām. Katru dienu bija arī rakstīts, cikos lec un noriet saule, programmas pirmajā lapā parasti kāds plašāks raksts, bieži vien par radio uzbūvi un tehniskiem parametriem. Regulāri tika rakstīti operu libreti, tām izrādēm, ko atskaņoja radio, kā arī apraksti par komponistiem, diriģentiem un mūziķiem, īsumā  ziņas ap un par radio no visas pasaules un ļoti bagātīgi teju katrā lappusē bija reklāmas. Šķirstam senās programmas kopā ar bibliotekāri Sarmu Indzeri 1939. gada  „Hallo Latvija” numurā līdzas reklāmai  par „Continental” riepām un zarnām, kas ir drošas un izturīgas un pieejamas automobiļu un motociklu veikalā  Elizabetes ielā 55, ir atrodama informācija, ka 4. februārī vairakkārt ir pārraidītas Eiropas meistarsacīkstes ātrslidošanā, kas togad norisinājās Rīgā. Mūsu ātrslidotājs Alfons Bērziņš šajās sacīkstēs ieguva Eiropas čempiona un pasaules vicečempiona titulus. Un sporta tematiku turpinot, lūkojam, kā 1936. gadā radio programmā tika atspoguļotas Berlīnē notiekošās olimpiskās spēles. Turpinot šķirstīt  starpkaru Latvijas radioprogrammu, redzam, kā apspoguļota varas maiņa 1940. gadā. Tā kā programmu drukāja pāris nedēļas iepriekš, protams, ka jūnija vidū vēl nekas nav rakstīts „padomju okupantu valodā”. Jau jūlija sākumā arī šajā  programmā parādās Staļina ģīmis un komunisma ideoloģijai atbilstoši raksti. „..No vēstulēm redzams, ka 1956. gadā ir bijis sabiedrības pieprasījums pēc radioprogrammas, proti, ir saglabājušās dažas, bet visticamāk, saņemts krietni vairāk vēstuļu ar lūgumu izdot atsevišķu izdevumu, kas būtu veltīts radiofona saturam.” Tā Latvijas Universitātes pētnieku apjomīgā pētījumā, kas veltītes Latvijas Radio simtgadei un nule kā izdots grāmatā, raksta LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks  Raivis Vilūns, kurš skatījis, kāda saikne klausītājiem ar radio bijusi pagājušā gadsimta 50.-60. gados un kā tas izpaudies drukātajā  programmā. „Lai labāk apkalpotu radioklausītājus un izbeigtu tādu stāvokli, ka daudzi radio īpašnieki savus aparātus nereģistrē, ir vajadzīgs, lai mūsu republikas radio vadība apsvērtu un drīzā laikā iespiestu katram radioabonentam žurnāla veidā  Radio programmu.” Tādu vēstuli Raivis Vilūns bija uzgājis, pētot materiālu par radio programmu.