Reportāža: Trampa "miera plānu" Ukrainā nopeļ gan amatpersonas, gan iedzīvotāji

Kamēr ASV administrācija gaida atbildes no agresorvalsts Krievijas un Ukrainas par tās piedāvāto miera plānu, pašā Ukrainā amerikāņu piedāvājumam atbalsta nav. Informāciju par ASV piedāvājumu Krievijai un Ukrainai publicējuši vairāki ārvalstu mediji, atsaucoties uz sarunām pietuvinātiem avotiem. Taču oficiāli šī piedāvājuma saturs publicēts nav. Pagaidām izskanējusi informācija par septiņiem šī dokumenta punktiem. Pirmais paredz nekavējošu pamieru, otrais – tiešu sarunu uzsākšanu, Ukrainai un Krievijai sēžoties pie viena galda. Trešais – Ukrainas atteikšanos no iestāšanās NATO, bet ar iespēju pievienoties Eiropas Savienībai (ES). eturtais un piektais punkts ir par teritoriju pārdali. Kā mediji raksta, ASV ir gatavas atzīt de iure Krievijas 2014. gadā okupēto Krimu kā Krievijas daļu. Šīs ir ļoti būtiskas izmaiņas ASV politikā. Piedāvājums arī nosaka, ka tiek iesaldēta pašreizējā frontes līnija un ASV atzīs Krievijas kontroli par tās Ukrainā okupētajām teritorijām Luhanskas, Doneckas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos. Vienkāršiem vārdiem – to, ko Krievija ar ieročiem sagrābusi, ASV atzīs par Maskavas kontrolē esošu, taču de iure par Krievijas daļu neatzīs. Savukārt Ukraina šajā miera piedāvājumā saņemtu nelielu daļu no Harkivas apgabala, ko Krievija atkārtoti sagrāba 2023. gada pavasarī. Ukraiņiem piederošā Eiropas lielākā atomelektrostacija – Zaporižjas atomelektrostacija tiktu uzskatīta par Ukrainu, bet to kontrolētu ASV. Savukārt elektroenerģiju no tās saņemtu gan ukraiņi, gan Krievija. Miera plāna sestais punkts paredz, ka Ukraina paraksta vienošanos ar ASV par tās derīgo izrakteņu apguvi, savukārt septītais punkts paredz, ka ASV un Krievija var attīstīt jaunu ekonomisko sadarbību, ASV sankcijas pret Krieviju tiek pilnībā atceltas, turklāt Maskava un Vašingtona attīsta sadarbību enerģētikas sektorā. Plāns neparedz nekādas skaidras drošības garantijas Ukrainai no ASV, bet paredz drošības garantijas no Eiropas un citām valstīm. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš paudis, ka kara plosītā valsts no savām teritorijām – tostarp arī Krimas – nekad neatteiksies. To viņš ir minējis kā vienu no "sarkanajām līnijām", no kurām neatkāpsies sarunās par mieru. Vienlaikus, Zelenskis pieļāvis, ka par daļu no Ukrainas turpmākā cīņa var notikt diplomātiskā ceļā, nevis ar ieročiem. Ukraiņi iepriekš publiski atzinuši, ka saprot – šobrīd uzaicinājuma iestāties NATO viņam visdrīzāk nebūs, taču uzsver, ka tikai moderna, spēcīga armija un atbilstošs sabiedroto atbalsts var nodrošināt mieru Ukrainā.