Sākt dzīvi no baltas lapas 58 gadu vecumā ratiņkrēslā: Viestura stāsts

Līdzenas apmales uz ielas, zemā grīda tramvajā vai uzbrauktuve pie piemājas veikala risina tikai nelielu daļu sarežģījumu, ar kuriem ikdienā spiesti saskarties cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Invaliditāte ietekmē gandrīz visas dzīves jomas, taču ikvienam no mums ir svarīgi ne tikai tikt ārā no mājas, bet arī būt kopā ar domubiedriem, pilnveidoties, būt pašam, patstāvīgam, noderīgam, vajadzīgam. Nodarbinātības Valsts aģentūras dati liecina, ka ap 15% no reģistrētā bezdarbnieku kopskaita valstī ir bezdarbnieki ar invaliditāti. Gandrīz puse no viņiem bez darba ir gadu un ilgāk, un divas trešdaļas ir vecumā virs 50 gadiem. Lai izpētītu, ar kādiem šķēršļiem cilvēki ar invaliditāti saskaras darba tirgū, Latvijas Radio veica īpašu novērojumu mēneša garumā. Gatavojoties „Dod pieci” Labdarības maratonam, Latvijas Radio Ziņu dienests jau oktobrī uzrunāja trīs dažādus cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti, kuri meklē darbu un kuri bija ar mieru ļaut šajā procesā ieskatīties arī mums, trim Latvijas Radio žurnālistiem. Šīs sadarbības mērķis bija noskaidrot, vai patiesi ir dažādi mīti par to, ko un kā var paveikt cilvēki ar invaliditāti, un ar kādiem šķēršļiem šie cilvēki sastopas darba tirgū. Vairāku nedēļu garumā mēs regulāri sazinājāmies ar savu darba meklētāju, interesējoties gan par viņu panākumiem un neveiksmēm, gan pašu pārdomām par notikumu gaitu, nekādā veidā neiejaucoties un nemēģinot ietekmēt notiekošo. Šos stāstus publicēsim trīs nedēļu garumā trešdienās. Šodien stāsts par to, kā darbu meklēja rīdzinieks Viesturs. Invaliditāte ir statuss, kas daļu cilvēku pavada kopš dzimšanas, bet liela daļa to iegūst dzīves laikā. Starp viņiem ir arī Viesturs, kurš vienmēr bijis sabiedriski aktīvs un kustīgs cilvēks un kuram vienmēr ir bijis svarīgi iestāties pret netaisnībām un rosināt tās mainīt. Draugi un paziņas reizēm pārmet Viesturam lielu runātīgumu, un viņš arī pats to nenoliedz.