Saļmis Stiernīnē īkļautys Nacionalajā namaterialuos kulturys montuojuma sarokstā

Saļmu dzīduošona Stiernīnē ir eipaša katuoļu bēru tradiceja Varakļuonu pusē, kuru varganistei Ievai Zepai kūpā ar dūmubīdrim i teiciejim izadevs īraksteit i ceļt gaismā plošuokai sabīdreibai. Napaseņ senejī kristeigī dzīduojumi īkļauti ari namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Saļmis ir breineiga dzīdynuošona myusu saknem – izsver varganiste i pietneica Īva Zepa. Jau aptyvai treisdesmit godu garumā jei veic saļmu īrokstus pi Stiernīnis dzīduotuoju. Pošai tradicejai ir jau vaira nakai diveji symti godu. „Tei ir bejuse suokūtnieji mutvuordu tradiceja, piec tam jau izdūtajuos lyugšonu gruomotuos fiksēta. Un mes par pamatu asam pajāmuši šūs te senejūs saļmu tekstus. Taidod apmāram taidi pat, kaidi jī beja pyrma symta godu i drupeit vaira godu, kaidus jūs ari Stiernīnis pusē dzīdoj i ari ituos melodejis, kū saglobuoja vacuos teiciejis.” Pārnejā godā īrokstus ar notom i vuordim Īva Zepa i juos dūmubīdri izdeve gruomotā i aļbumā. Tū eistyn nūviertej ari pedagogs i vairuoku koru veiduotuojs i vadeituojs nu Stiernīnis – Juoņs Gruduļs. Ari jam ir sovs saimis pīredzis stuosts. „Itaidi momenti juopīfiksej… Nūīt zyudeibā i vyss, i mes nazynuosim, kas ir bejs, nu, labi, ka kaids jādz koč kū pīraksteit. Muote dzīduoja smukai, jai patyka taidys emocionalys melodejis i vysod tod, kod beja koč kaidi gūdi voi tuos pošys saļmu skaiteišonys voi tamleidzeigi, mama nikod nadzīduoja melodeji, bet vaicuoja ūtrū pībolsu.” Kai kurā saimē i pusē darosts, bet saļmis īrosts dzīd pi golda, kas apkluots ar boltu goldautu pyrma i piec bēru, dvieseļu dīnu laikā, ari reizēs, kod sātā nūteik zynuotniski naizskaidruojami nūtykumi voi myrušais ir radzāts sapynā. Rituals paleidz i dzīdynoj kai myrušūs, tai paliciejus, tai stuosta Īva Zepa. „Apcereigajā šymā rānajā dzīduojumā mes sasateikam ar sovim aizguojiejim. Tī ir myusu tyvynīki, tī ir ari tī, kurus mes varbyut pat napazeistam. Nūteikti pīsavīnojās ari aizmierstuos dvieselis i tei ir lyugšona par jim vysim. Lyugtīs par myrušajim, lai mums dzeivajim te, viers zemis, labi kluotūs.” Niu saļmis Stiernīnē reizē ar vēļ cytom pīcom latvīšu tradicejom i vierteibom īkļautys Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā. Itymā sarokstā nu treisdesmit tuo elementu desmit ir taišni nu Latgolys, a vēļ vaira – saisteiti ar tū, turpynoj eksperte Gita Lancere. „Ari dažu instrumentu spēle ir izplateita Latgolā i cymdi ari teik adeiti Latgolā. Taitod trešuo daļa ir saisteiti ar Latgolu, par kū maņ ir lela prīca. Tautys religiskuos tradicejis, amatnīceiba, dzīduošonys tradicejis, vairuoki muzykys instrumenti īraksteiti sarokstā. Taipoš ite ir vairuokys kulturtelpys – Upītis, Rucovys, lībīšu, suitu.” Koleidz epidemiologiskuo situaceja tū ļaus svineiguo ceremoneja ar apbolvuojumu daškieršonu par jaunūs vierteibu īkļaušonu Latvejis Namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā nūtiks Viļakā. Taišni nu itenis sarokstā īkļautys pošys pyrmuos vierteibys.