Sarmeite Teivāne: Daugovpiļs Tradiceju sāta Eiropys kulturys montuojuma ceļā

Ar aktivū kulturys projektu vierzeituoju i eistynuotuoju Daugovpiļs pusē Sarmīti Teivāni runojam par vīnu nu juos padareitūs dorbu – Daugovpiļs Tradiceju sāta (Tradīciju māja) Vīneibys nomā i ituos kulturtelpys nūzeimeigumu Eiropys kulturys ceļā, popularizejūt tradicionaluos vierteibys caur meitardarbneicom, nūdarbeibom, izsuodem, tradicionaluos kuknis garšom i tai tuoļuok. Taipat ari par juos dorbuošonūs folklorys lauceņā – folklorys kūpys „Svātra” vadeišonu. Sarmeite īt nu Leiksnys, kur ari pavadeita bierneiba i školys laiks. Pyrmais impulss i interese par folkloru rodusēs Leiksnys školā, kai ari nu babys Korsaku Monis, kura beja lela dzīduotuoja i puorsoku stuosteituoja. „Ite var sasatikt dažaidys paaudzis, i vacuokuo paaudze var dūt koč kaidus impulsus jaunuokajai paaudzei. Tū soldonū garšu, kaba jī īsakūstu tymā tradiceju peirāgā i saprastu, ka tei ir tik jauka līta, prastu koč kū puormontuot i pasavērt iz tradiceju kai iz pamatu, iz kuo itī jaunīši i bārni piec tam var atteisteit i modernizēt sovys lītys. Aizaraut ar taidom lītom, kas varbyut ir drupeit transformejušuos, bet jī saprūt pamatu. Saprūt nu kurīnis tys vyss ir guojs.” Sarmeite izsver, ka niu ir cīši daudzi lītu tradionalajā kulturā, kurys vajadzātu dokumentēt, jo palīk aizviņ mozuok cylvāku, kaba varātum sagluobuot dzeivū puormontojameibu. „Mums ir daudzi ideju, kuo ituos lītys digitalizēt, kaba jaunūs projektūs mes varātum pīsadaleit taišni digitalizacejis lauceņā. Ar mierki saglobuot puormontuotū tradicionaluos kulturys daļu, jo kai jau mes saprūtam, aizeimūt cylvākim, aizīt arī daļa tradicionaluos kulturys.” Eirpys kulturys celi ir vysu Eiropu vīnojūša līta, kas teik niu atteisteita caur atsevišku programu Eiropys kulturys komisejis uzraudzeibā. Daugovpiļs Vīneibys noma „Tradīciju māja” i folklorys kūpa „Svātra” ir īsasaistejuse storptautyskā sadarbeibys projektā i kūpā ar Suomejis, Igaunejis i Leitovys partnerim veidoj Eiropys kultyras ceļu „Dziedāšanas mantojuma ceļš”. Sarmeite stuosta, kai itī celi teik veiduoti. „Suokumā teik atrosti leidzeigi dūmojuši cylvāki, organizacejis i tod juos apsavīnoj vīnā asocioacejā voi kaidā cytā organizacejā, kaba izveiduotu vīnuotu Eiropys kulturys ceļu. Eiropā itī kulturys celi ir cīši dazaidi. Latvejā dorbojās ari Hanzys piļsātu ceļš… Itūšaļt mes veidojam „Dziedāšanas mantojuma ceļu”, suocūt nu Suomejis zīmelu, caur Igauneju, nu Igaunejis itys ceļš īt caur Zīmeļlatgolu – Bolvim, Upeiti – izīt cauri Ludzai i Rēzeknei, tod īt iz Kruoslovu i tuoļuok caur Naujenis pogostu īīt Daugovpiļs piļsātā, nu kurīnis īt iz Viļņu, kur ari nūsaslādz. Mes asam septenis organizacejis itamā asociacejā, kas struodoj pi ituo ceļa izveidis. Asociaceja ir atvārta ari jaunom organizacejom, kurys var mums pīsavīnuot. Kotrys dūd sovu artavu konkretā tematikā.” Mes ar folklorys kūpu „Svātra” jau 2009. godā asam nūdybynuojuši bīdreibu, ar kuru asam īsastuojuši itama asociacejā.” Sarmeite izsver, ka Vīneibys noma „Tradīciju māja” ir cīši svareigs punkts Eiropys kulturys montuojuma ceļā. „Mes gribim paruodeit ituos eiropeiskuos vierteibys, paruodeit, ka Daugovpiļs ir cīši svareigs punkts vysā Eiropā, vysā Latvejis pīrūbežā. Itymā kulturys ceļā kūpā ar mums dorbojās ari Upeitis kulturtelpa, kas ir pyrmais punkts, caur kuru itys ceļš īīt Latgolā. Sovpus Daugovpiļs ir tys punkts, kur mes asam jau cīši tyuli Leitovys rūbežam i jau puoreja iz Zarasu pusi, iz Leitovu.” Niu teik struoduots pi konkreta maršruta izveidis, kas byus puora dīnu laikā fiziski izbraucoms i izbaudoms sevkuram interesentam.