EPISODE · May 26, 2026 · 1H 40M
Saruna par Livoniju I
from TELOS sarunas · host TELOS.LV
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe sarunājas ar vēsturnieku Andri Levānu un Ventu Zvaigzni par Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem viduslaikos, agrīnajā Livonijas veidošanās periodā un kristianizācijas procesu. Levāns iesāk sarunu ar tēzi, ka “nav nekā svarīgāka par Livoniju – vietu un kontinentu, kur mēs, tagadnē pazaudējušies, varam sevi atrast”, savukārt Zvaigzne pastāsta, kādā veidā Livonija dzīvo viņā. Sarunas sākumā aplūkota daba, ainava un agrīnie ceļi, kā arī versijas par H. Stroda citēto hipotēzi, ka “senlatviešu” bija skaitā ap 135 000. “Senlatviešu” pieminējums aizsāk diskusiju par šī jēdziena lietošanas pieņemamību, Levānam argumentējot, ka tā ir prāta konstrukcija, kas radusies 19. gadsimtā, Irbei sūdzoties, ka tā mūsu priekšteči, kuru valodā mēs sarunājamies, tiek izdzēsti no vēstures, savukārt Zvaigznem norādot, ka pastāv, cita starpā, nozīmīgi ģeopolitiski iemesli kaut kādā veidā uzsvērt, ka mēs, latvieši, esam šīs zemes pamatiedzīvotāji, kurus ar četrām senajām ciltīm – latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem un kuršiem – saista teritoriāla, valodiska un vismaz daļēji ģenētiska nepārtrauktība. Tad sarunbiedri pievēršas Romas latīņu kristietības ienākšanai no morālā skatpunkta, analizējot vardarbības aspektus un tās morālās un tiesiskās problēmas, kā arī latviešiem piedēvēto pagānismu un veidu, kā viņu pretošanās kristietības pieņemšanai saprasta un izmantota dažādos laikos, no reformācijas perioda pamfletiem pret “pāvestiešu elkdievību” līdz 21. gadsimta neopagāniskajām interpretācijām. Sarunas pēdējā daļā apskatīta šodien latviešu apdzīvotās teritorijas nonākšana Rietumu kultūras telpā, iepretim dāņu ķēniņistes ambīcijām un austrumslāvu kņazistes ietekmei. Literatūra:Heinrihs Strods, Latvijas Katoļu baznīcas vēsture, 1075.–1995., Rīga: LU žurnāls “Latvijas Vēsture”, 1996 Andris Levāns, Māris Zanders, Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?, Rīga: Aminori, 2021Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis viduslaikos”, https://telos.lv/viduslaiku-balti/ Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis agrīnajos vēstures avotos”, https://telos.lv/baltu-ciltis/ Ēriks Kristiansens, “Balti pirms krusta kariem”, https://telos.lv/balti-pirms-krusta-kariem/ Eric Christiansen, The Northern Crusades, the Baltic and the Catholic Frontier, 1100–1525. Macmillan, 1980Francis Young, Silence of the Gods: The Untold History of Europe’s Last Pagan Peoples, Cambrige: Cambridge University Press, 2025Aleksander Pluskowski, The Black Cross: A History of the Baltic Crusades, Yale: Yale University Press, 2026. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcastsIerakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
What this episode covers
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe sarunājas ar vēsturnieku Andri Levānu un Ventu Zvaigzni par Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem viduslaikos, agrīnajā Livonijas veidošanās periodā un kristianizācijas procesu. Levāns iesāk sarunu ar tēzi, ka “nav nekā svarīgāka par Livoniju – vietu un kontinentu, kur mēs, tagadnē pazaudējušies, varam sevi atrast”, savukārt Zvaigzne pastāsta, kādā veidā Livonija dzīvo viņā. Sarunas sākumā aplūkota daba, ainava un agrīnie ceļi, kā arī versijas par H. Stroda citēto hipotēzi, ka “senlatviešu” bija skaitā ap 135 000. “Senlatviešu” pieminējums aizsāk diskusiju par šī jēdziena lietošanas pieņemamību, Levānam argumentējot, ka tā ir prāta konstrukcija, kas radusies 19. gadsimtā, Irbei sūdzoties, ka tā mūsu priekšteči, kuru valodā mēs sarunājamies, tiek izdzēsti no vēstures, savukārt Zvaigznem norādot, ka pastāv, cita starpā, nozīmīgi ģeopolitiski iemesli kaut kādā veidā uzsvērt, ka mēs, latvieši, esam šīs zemes pamatiedzīvotāji, kurus ar četrām senajām ciltīm – latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem un kuršiem – saista teritoriāla, valodiska un vismaz daļēji ģenētiska nepārtrauktība. Tad sarunbiedri pievēršas Romas latīņu kristietības ienākšanai no morālā skatpunkta, analizējot vardarbības aspektus un tās morālās un tiesiskās problēmas, kā arī latviešiem piedēvēto pagānismu un veidu, kā viņu pretošanās kristietības pieņemšanai saprasta un izmantota dažādos laikos, no reformācijas perioda pamfletiem pret “pāvestiešu elkdievību” līdz 21. gadsimta neopagāniskajām interpretācijām. Sarunas pēdējā daļā apskatīta šodien latviešu apdzīvotās teritorijas nonākšana Rietumu kultūras telpā, iepretim dāņu ķēniņistes ambīcijām un austrumslāvu kņazistes ietekmei. Literatūra:Heinrihs Strods, Latvijas Katoļu baznīcas vēsture, 1075.–1995., Rīga: LU žurnāls “Latvijas Vēsture”, 1996 Andris Levāns, Māris Zanders, Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?, Rīga: Aminori, 2021Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis viduslaikos”, https://telos.lv/viduslaiku-balti/ Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis agrīnajos vēstures avotos”, https://telos.lv/baltu-ciltis/ Ēriks Kristiansens, “Balti pirms krusta kariem”, https://telos.lv/balti-pirms-krusta-kariem/ Eric Christiansen, The Northern Crusades, the Baltic and the Catholic Frontier, 1100–1525. Macmillan, 1980Francis Young, Silence of the Gods: The Untold History of Europe’s Last Pagan Peoples, Cambrige: Cambridge University Press, 2025Aleksander Pluskowski, The Black Cross: A History of the Baltic Crusades, Yale: Yale University Press, 2026. Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcastsIerakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
NOW PLAYING
Saruna par Livoniju I
No transcript for this episode yet