Satversmes tiesas lēmums par mazākumtautību valodu lietojumu LSM gaidāms 30. martā

Mazākumtautību satura veidošana sabiedriskajos medijos – tiesības vai pienākums? Šodien, 2. februārī, Satversmes tiesa pabeigusi pēc būtības izskatīt lietu par mazākumtautību valodu lietošanu Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM) un devusies gatavot spriedumu. To plāno pasludināt 30. martā.  Divdesmit Saeimas deputāti, pēc kuru iesnieguma ierosināta šī lieta, uzskata, ka ar apstrīdētajām likuma normām Sabiedriskajam medijam ir noteikts pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās. Viņu ieskatā, tas mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā, ka arī apdraud valsts drošību. Tādēļ iesnieguma autori uzsver - apstrīdētās normas neatbilst Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam, un šodien arī aicināja tiesu to apstiprināt. Iesniedzēju vārdā debatēs piedalījās Saeimas deputāts Edvards Smiltēns no opozīcijā esošā „Apvienotā saraksta”. Savas uzstāšanas noslēgumā viņš apkopoja iesniedzēju argumentu būtību. Savukārt Saeimas oficiālā pozīcija ir, ka apstrīdētās normas pilnībā atbilst Satversmei. Saeima nepiekrīt, ka tikai dēļ tā, ka saturs veidots divās valodās, valstī rodas divas informatīvas telpas. Parlamenta uzskatā, vienota informācijas telpa veidojas tad, ja sagatavotais saturs balstās uz vienotām vērtībām un principiem, nevis tikai uz vienu valodu. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Laura Jambuševa debatēs teica, ka apstrīdētās normas nekādā veidā neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu.