Senejūs omotu meistars Salimons Kipļuks

Itūreiz stuosteisim par omotim, par taidim, kas Latgolā nazkod bejuši gūdā i tūs protuši daudzi, bet niu taidu meistaru palics vysā moz. Ludzys amatnīku centrā dorbojās meistars Salimons Kipļuks (Saļimons Ķipļuks), kurš ir vīns nu rešūs lynu puorstruodis meistaru vysā Latvejā. Omuleigais i harizmatiskais onkuleits, sovā cīnejamā vacumā vys vēļ ir cīši darbeigs i meilu pruotu doluos zynuošonuos ar sevkuru interesentu. Salimons jādz vairuokus senejūs omotus – taiseit pynumus nu solmu, peit lynu auklu veizis peternis, taiseit stabuleitis i cytus. Vys tik, šudiņ, kūpa ar Salimonu raudzeisim dazynuot par tū kulturu, kas pyrmuos Latvejis breivvaļsts laikā beja tikpat nūzeimeiga i vierteiga kai bekons svīksts i kanipis - lynim. „Latgolā vīna nu svareiguokūs tehniskūs kulturu beja lyni. Tūs vajadzēja īsēt attīceigajā laikā, jo lynim pateik sylts i mitrys laiks, kaba labi sadeigtu, jo sieklenis ir cīši mozenis. Tū navajadzēja dzili īstruoduot, vīnkuorši ar eceižom nūecieja i īsieja. Kaba nūsaceitu siešonys laiku, muna mama guoja pi paegļu, papurynuoja i ka paeglis kiupieja, taitod zīdieja, ta var drūsai sēt lynus. Lyni teik īsāti, aug i zīd zylim zīdenim. Golā jau beja ari škirne, kura zīdēja boltim zīdenim. Lyni nūzīd i suoc veiduotīs pūgalis, skaistys pūgalis. Aizīt zemnīks iz lynu lauku i, ka tys jau skaistai viļņojās i pūgalis palykušs bryunys, juosuoc lynus plēst.” Salimons Kipļuks ir dzims Rēzeknis pusē, Drycānu pogostā, audzs kuplā saimē, pīredziejs ari Ūtrū pasauļa karu, kod vysa saime bāguse iz Kūrzemi. Ar muosys paleidzeibu suocs sātā vuiceitīs, piečuok, atsagrīžūt Latgolā, ite pabeidzs Daugovpiļs pedagogiskuo instituta Fizikys-matematikys fakultati. Tod vaira nakai 40 godu, leidz pat pensejis vacumam, nūstruoduojs nazkodejuo Lydzys rajona Cyblys vydsškolā par fizikys i matematikys školuotuoju.