Skaņu glabāšana agrāk un tagad: no vaska diskiem līdz digitālai krātuvei

No vaska diskiem un "Bellacord" platēm pagājuša gadsimta 30. gados līdz pirmajam radio ierakstam Doma laukumā 8 un šodienas digitālajai skaņu glabātuvei. Par to stāsta ilggadējais Latvijas Radio darbinieks, inženieris Uldis Mazvērsītis (1931.- 2006.), radio skanošo vēsturi lentēs un to digitālajās kopijās atklāi arhīva-fonotēkas vadītāja Guna Rāga, bet vecākais programmētājs Jānis Lācis atcerēsies kā 21. gs sākumā tapa datorā pieejamie raidījumi un mūzika. Šobrīd Latvijas Radio fonotēkā glabājas nepilns miljons skaņu ierakstu, un te mēs runājam par ierakstu digitālo versiju. Aizvien vēl radiomājas pagrabā  īpašos apstākļos tiek glabātas magnetofona lentas un pavisam nelielā skaitā ir pieejami vēsturisku ierakstu oriģināli no radio sākuma laika – pagājušā gadsimta 20.-30.gadiem. Kā sākās skaņu bibliotēkas jeb fonotēkas veidošana, to stāsta Uldis Mazvērsītis, kurš kopš pagājušā gadsimta 50. gadu vidus strādāja Radio tehniskajā daļā, gan kā inženieris, gan remontu daļas vadītājs. Uldis aizgāja mūžībā 2006. gadā, bet īsi pirms tam viņa atmiņas par radio darbību ierakstīja Ulda meita – pazīstamā mūzikas žurnāliste un Latvijas Radio 2 darbiniece Daiga Mazvērsīte. Fonotēkā savulaik atradās radiomājas Doma laukumā 8 augšējā stāvā. Nemitīgi krājās lieli un mazi lenšu ruļļi, regulāri nāca klāt ieraksti no Maskavas, kas obligāti bija jāierindo fonotēkas plauktos, un rezultātā tika konstatēts, ka esošās telpas vairs netur  šo skaņu nesējmateriālu smagumu. Tāpēc lielu daļu magnetofona lenšu pārvietoja uz pagrabu, kā atceras Uldis Mazvērsītis, tad šiem ierakstiem bija nepieciešami īpaši apstākļi – noteikts temperatūras un mitruma līmenis. Tā kā tolaik vēl nebija tāda klimata kontroles aprīkojuma ka mūsdienās, nācās izlīdzēties citādā veidā. Tagad visi ieraksti no platēm, magnetofona lentēm un  kompaktdiskiem tiek pārveidoti digitālā formātā un senajām skaņām dzīve turpinās virtuālajā vidē, kur to skaits tuvojas miljonam, bet vecās magnetofona lentes un skaņu plates ir novietotas īpaši aprīkotas pagraba telpās, vietā, kur reiz atradās bijušās kredītbankas seifs. Kā saka  Fonotēkas arhīva vadītāja Guna Rāga - vēsture te atpūšas. Guna Rāga arī stāsta, ka padomju laikā kurš katrs radio darbinieks nemaz nevarēja piekļūt fonotēkas ierakstiem. 1999. gadā kompaktdiskos sāka arhivēt visus raidījumus, kas izskanēja ēterā, bet kopš 2003. gada tie visi glabājas, tā teikt, mākonī jeb virtuālajā datu krātuvē. Tagad ik dienu Radio fonotēkā tiek pievienoti vairāki  ieraksti digitālā formātā un ikviens radio darbinieks savā datorā, pieslēdzoties fonotēkai, var atlasīt, klausīties un atskaņot  ko vien vēlas. Līdztekus datorā rodamajai fonotēkai, tur darbojas arī programma  ar nosaukumu „look” , kur  radiožurnālisti un raidījumu redaktori iesūta savus ierakstus. Tur vairāk nekā 100 cilvēkiem katram ir izveidota sava mapīte un katram tā ir brīvi pieejama. Tāpat tur rodama signālu un fonotēkas ierakstu mapīte un vēl šajā programmā var redzēt ēterā skanošo programmu, kas salikta no iesūtītajiem ierakstiem. Pagājušā  gadsimta  90. gadu otrā pusē, kad Radio bija neliels skaits datoru, šo programmu un arī fonotēku sāka veidot mūsu datorspeciālisti Jānis Lācis un Normunds Putniņš, un iesākumā bija doma skaņu glabātuvē ielikt tikai 10 sekundes no katra ieraksta. -- Atgādinām, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja digitālo resursus krātuvē e-muzejs sadaļā „Gadsimta stāsti” ikviens var dalīties atmiņās par to, kāda bijusi jūsu radio klausīšanās pieredze tuvākā vai tālākā pagātnē.