Skolēnu zināšanu līmenis krītas: vai jāatjauno diagnosticējošie darbi 3. un 6. klasē

No izglītības jomas ekspertiem izskan viedoklis, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijas skolēni parāda arvien vājāku zināšanu līmeni, ir 3. un 6. klašu diagnosticējošo darbu atcelšana. Vai šos pārbaudes darbus būtu jāatjauno? Ģimenes studijā vērtē Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta direktore Rita Kiseļova, Rīgas 85. vidusskolas sākumskolas skolotāja un izdevniecības "Skolas vārds" mācību līdzekļu autore Ieva Kūla-Zīle, Cēsu Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Agrita Bartuševica un Viļa Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas direktores vietniece Dace Rimaševska.  Jau izsenis Latvijas skolās ir organizēti diagnosticējošie darbi 3., 6. un arī 9. klasēm, lai pārbaudītu skolēnu zināšanas, vai tās atbilst mācību priekšmeta standarta prasībām. Kopš pilnveidotā mācību satura, līdz ar to arī jaunā satura standarta ieviešanu pasludināts, ka diagnosticējošie darbi 3. un 6. klasēm vairs nav obligāti. Var arī teikt, ka valstiskā līmenī tie tika atcelti. Šis laikam ir otrais pavasaris, kad trešklasnieki un sestklasnieki tādus neraksta. Taču līdz ar diagnosticējošo darbu atcelšanu šīm klašu grupām tomēr tika arī solīts, ka ar laiku tos aizstās monitoringa darbi. Līdz šim tas vēl nav noticis. Cik daudz un vai pietiekami mēs zinām par mūsu bērnu sekmēm, vai nepieciešams atgriezties pie vienotiem zināšanu pārbaudes darbiem arī 3. un 6. klasēs, tātad vairākas reizes pamatskolas laikā, ne tikai to beidzot? Ko šādi darbi dod un kādai vajadzētu būs zināšanu apguves pārbaudei skolās?