Skolu ēdinātāju vidū pieaug konkurence, tomēr bez pārkāpumiem neiztiek

Ēdināšanai skolās un bērnudārzos pēdējo nedēļu laikā pievērsta īpaša uzmanība saistībā ar E. coli baktērijas izplatību. Kaut pašreizējie epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti liek domāt, ka skolu ēdinātāji nav pie vainas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dati liecina, ka lielākajā daļā skolu un bērnudārzu virtuvju inspektori atklāj dažādus higiēnas prasību pārkāpumus. Gan ēdinātāji, gan PVD atzīst, ka lielu lomu skolu pusdienu kvalitātē spēlē tā sauktais „cilvēciskais faktors”. Kņada – trauku šķinda un jauniešu balsis – Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas ēdnīcā liecina, ka ir pusdienlaiks. Otrdienas ēdienkartē plovs un siera-dārzeņu zupa. Cenšoties pārkliegt troksni, sarunājos ar diviem pusdienotājiem no 12. Klases: "Šodien ir labi, šodien ir ļoti labi. Ir kā kuru reizi, bet lielākoties diezgan garšīgs ēdiens." Puiši stāsta, ka kopumā ēdiena esot pietiekami, dažreiz, gadās, ka lūdz pavārēm papildporcijas. Viens no jauniešiem uzsver, ka par tādu cenu nekur citur tik labi nepaēdīsi. Savulaik skolu ēdinātāji regulāri prasīja lielāku finansējumu skolēnu pusdienām. Tagad, kaut pārtikas cenas kāpj, šādas prasības vairs nedzird. Latvijas Ēdinātāju apvienības pārstāvis, SIA "FRISTAR" valdes loceklis Jānis Meija sarunā ar Latvijas Radio atzīst: tas tāpēc, ka izmaksu jautājums ir lielā mērā sakārtots. Valsts, nosakot, ka skolēna pusdienas izmaksā 3 eiro un 9 centus, ēdinātāju ieskatā, gājusi pareizā virzienā. Tiesa, pašvaldības, izsludinot iepirkumu konkursu par tiesībām ēdināt bērnus, mēdz ieviest savas korekcijas.