Sociālais darbs reizēm prasa spēju izturēt lielu emocionālu slodzi

Sociālais darbs nav piemērots katram, jo tas reizēm prasa spēju izturēt lielu emocionālu slodzi. Kā paši sociālā darba darītāji raksturo sevi un spēju reaģēt krīzēs, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona Ģimenes atbalsta centra vadītāja Aija Rolmane, biedrības "Resiliences centrs" valdes loceklis un treneris Kārlis Mednieks. Pieredzē dalās jaunietis, topošais jaunatnes darbinieks Olafs Liberts. "Sociālā darbinieka ikdiena ir saistīta gan ar darbu ar klientu, gan lielu dokumentāciju, lai varētu visu iegūto informāciju izvērtēt un saprast, lai pēc iespējas labāk palīdzētu.  Kā arī tā ir sadarbība ar dažādām citām institūcijām," skaidro Aija Rolmane. "Ikdienā sociālajiem darbiniekiem būtu nepieciešams sociālās empātijas treniņš, lai emocijas neietekmē darba kvalitāti un lai būtu skaidrs plāns, kā rīkoties krīzes situācijā, jo darbā veidojas emocionālā piesaiste. Tāpēc svarīgi, lai, pieņemot lēmumus, šī emocionālā piesaiste nekļūtu par risku. Tas ir treniņš, kas jāveic nepārtraukti," vērtē Kārlis Mednieks. Olafs Liberts stāsta savu pieredzi ar sociālo darbinieci un mentora piesaisti paša dzīves sakārtošanai, kad bija problēmas. Viņa "dzīves vadītājs" ir bijis Kārlis Mednieks. Šobrīd Olafs pats ir izvēlējies kļūt par jauniešu mentoru.