Stājusies spēkā mantojuma tiesību reforma: iepazīstinām ar izmaiņām

2025. gada 1. janvārī ir stājusies spēkā mantojuma tiesību reforma. Izmaiņas ir būtiskas un ar tām iepazīstinām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe un Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja vietniece Ilze Metuzāle. Mantojuma tēma ir viena no visaktuālākajām, kas Notāru dienās tiek skarta.  "Mantojumam ir, protams, vairāki aspekti. Es to mēdz dalīt trīs blokos: pirmāsadaļa ir - kā atstāto mantojumu labāk, otra - ko darīt, kad jau kaut kas ir noticis, un trešais bloks ir - kā tiem, kuri no tā mantojuma atstājēja kaut ko gribētu, kā kreditori vai varbūt līdzīpašnieki, kopīpašnieki vai pašvaldība, kā viņiem kaut ko saņemt no tiem mantiniekiem un kā to īpašuma jautājumu sakārtot," atzīst Ilze Metuzāle Aigars Kaupe iepazīstina ar galvenajām izmaiņām mantojuma tiesībās. "Ja agrāk pamatā visi pienākumi bija pēc likuma uzlikti uz mantiniekiem pašiem, protams, ka notārs konsultēja, notārs, palīdzēja, iesaistījās šī procesa vešanā, bet es teiktu, ka notārs īsti nemaz neveda to procesu, mēs bijām tāda kā "pastkastīte", kurā ienāca dažāda veida informācija saistībā ar mantojumu, kuru mēs apkopojām, protams, beigās apstiprinājām mantojuma tiesībās, bet tāda īsta vešana notika, "  skaidro Aigars Kaupe. "Tagad beidzot likums ir sakārtots tik loģiski, ka klientiem, iedzīvotājiem pašiem būtībā nav nekādas vairs galvassāpes, un nav jāzina kaut kādas juridiskās lietas, kas viņiem jādara, kā jārīkojas. Pietiek principā atnākt pie notāra, apsēsties pie galda, parādīt savu ID karti vai pasi, pastāstīt, kurš tad ir miris, notārs ķeras pie darba, visu atrod, visu sameklē reģistros." Šobrīd notārs uzrauga un kontrolē visu procesu. "Otra lieta, kas vēl ir mainījusies cilvēkiem pašiem, tā ir atbildība par mantojumu," turpina Aigars Kaupe. "Ja agrāk tu varēji pieņemt mantojumu, mantojums ir viss, kas tur ietilpst, gan plusi, gan mīnusi, aktīvi, gan arī kaut kādi parādi. Ir bijuši gadījumi, kuros mantinieki nav pārāk droši par to, kas ir bijis mantojuma atstājējam, vai viņš ir ņēmis kredītus vai nav, ātros kredītus, kaut kādas saistības, par kurām viņi nezina. Tad ir bažas, vai neiznāks tā, ka, pieņemot mantojumu, beigās tu atbildi par lielāku mantu. [Esi spiests piemaksāt]. Šobrīd tas ir izslēgts. Mantinieks atbild tikai un vienīgi mantotās mantas apmērā, un šādi riski tagad no mantiniekiem ir noņemti nost."