Starp pagātni, tagadni un nākotni: fokusā “Vista” un “Arko”

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē aplūkojam ungāra Ģerģa Pālfi ceļa filmu “Vista”, kas piedāvā neordināru versiju par Odiseju melnas vistiņas veidolā, un francūža Ugo Bjenvenū godalgoto animācijas filmu “Arko”, kas caur nākotni šķetina attiecības ar tagadni. Bjenvenū divdimensiju animācijas darbs šogad ir saņēmis Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā pilnmetrāžas animācija. Ungāru kino Orbāna varas kontekstā ir izkaisīts pa dažādām valstīm un reģioniem. Pālfi, viens no 21. gadsimta un laikmetīgā ungāru kino definējošajiem autoriem, veido savus kinodarbus ārpus dzimtās Ungārijas. Tā tas ir noticis ar “Vistu”, kas tika pirmizrādīta 2025. gada Toronto kinofestivālā – šī filma tapusi Grieķijā ar Vācijas un Ungārijas atbalstu. Režisora kinodarbus var itin pateicīgi dēvēt par aforismiem, tautas sakāmvārdiem vai fabulām, tomēr tām ir groda dramaturģijas muskulatūra. Tas pats ir sakāms par “Vistu”. Melnā vista fabrikā Grieķijā tiek identificēta kā atšķirīga un nodalīta no pārējām – baltajām dējējām –, uzsākot savas gaitas ārpasaulē. Šķērsojot lielceļus, vairoties lapsas, nonākot tirgū, dreifējot un dzenoties prom no pūļa, viņa nonāk piejūras ēstūzī. Tajā saimnieko Vīrs (Jannis Kokiasmenos), kura znots nāk no kriminālajām aprindām. Spēlfilma pievēršas klasiskam “melnās avs” stāstam ar Homēra “Odiseja” ielaidumiem – tas ir spriedzes piepildīts darbs, kas nav piemērots vienīgi veģetāriešiem vai vegāniem – karnivori jeb gaļēdāji ieraudzīs arī sevi. Savukārt dēku un simbolu piepildītā Bjenvenū debija “Arko” ir izrādīta Kannās, tā bija nominēta “Camera d'Or” debijas balvai, turpretī Ansī animācijas filmu festivālā tā ieguvusi prestižo “Kristāla balvu”. Atsauču pārbagātā animācijas filma ar ekofabulu, kas būs tuva skatītājiem, lai gan savā vēstījuma ietilpībā ir pazīstama: zēns, kas ceļo laikā, lai saprastu, ka ir labi piederēt savam laikam un ilgoties cilvēciskā, nevis mākslotā un digitalizētā. Bjenvenū, kurš ir pieredzējis ilustrators un komiksu autors, interesējas par cilvēces apsēstību ar nākamību un to, kā tehnoloģijas ietekmē mūsu rīcību, atmiņu un uzvedību. Viņa filmas “Arko” atskaites punkts ir 2932. gads. Desmitgadīgais Arko, neapmierināts par to, ka ir pārāk jauns ceļošanai laikā, paņem māsas ceļojuma tērpu un dodas piedzīvojumā uz pagātni. Tiesa, dinozauru vietā viņu sagaida vienaudze Īrisa un pirmsapokaliptiskais 2075. gads. Vai Arko izdosies nonākt mājās?