Stāsts par varēšanu nepadoties. "Gada ģimene sportā 2024" - Trepšu ģimene

Trīs zvaigžņu balvas pasniegšanas ceremonijā Latvijas olimpiskā komiteja kā 2024.gada ģimeni sportā cildināja Trepšu ģimeni. Norberts Trepša un viņa dēls desmit gadus vecais Rūdolfs šo balvu tiešām godam pelnījuši. Neskatoties uz to, ka Rūdolfam diagnosticēts autisms, zēns ik dienu vairākas stundas pavada uz ledus. Ne tikai spēlējot hokeju, arī mācoties izslidot sarežģītos daiļslidošanas soļus. Un tētis viņam vienmēr līdzās – treniņu laikā viņš nereti kāpj uz slidām un palīdz trenerim saskarsmē ar Rūdolfu, kā arī piepalīdz gados jaunākajiem sportistiem, bet skolā Norberts ir asistents, palīdzot skolas vidē iekļauties ne tikai savam dēlam, arī vēl diviem skolēniem ar īpašām vajadzībām. Norberts var veltīt dēlam gandrīz visu savu laiku, jo strādājis iekšlietu un aizsardzības struktūrvienībās un var doties pensijā agrāk nekā citu profesiju pārstāvji. Darbu darījis pēc patiešām labākās sirdsapziņas - sarunas izskaņā viņš parāda neskaitāmos apbalvojumus par izcilu veikumu. Bet tikko saņemtais cildinājums kā gada sportiskākajai ģimenei šobrīd goda vietā, jo tas stāsta par varēšanu nepadoties arī situācijās, kad vieglāk būtu vienkārši atmest ar roku. Trepšu ģimene dzīvo privātmājā Pierīga. Dabas tuvums ģimenei ļauj dzīvot aktīvi arī ārpus mācību iestāžu un treniņzāļu sienām. Rūdolfs var spēlēt hokeju ne tikai mājās, sitot bumbu nelielos vārtos, arī pie mājas izveidotā hokeja laukumā.  Tētis iepazīstina ar visai noslogoto un saspringto Rūdolfa dienas grafiku, kas ietver gan treniņus, gan mācības skolā, gan siltu buljonu pusdienās pie omes, gan arī dažādas ārstnieciskas terapijas.