Strauji kāpumi un sāpīgi kritieni, politiski un personiski. Saruna ar Einaru Repši

„Nav man neviena lielāka soģa un kritiķa pasaulē, kā es pats,” tā paškritiski reiz ir teicis Einars Repše. Bijušais Ministru prezidents – Laikmeta krustpunktā. Kā jauns cilvēks par brīvu un neatkarīgu Latviju viņš drosmīgi runāja jau tad, kad daudzi 80. gadu otrajā pusē vēl piesardzīgi nogaidīja. Kad vēl nebija Tautas frontes un vārdus padomju okupācija uzdrošinājās teikt tikai retais. Neapšaubāmi, viens no redzamākajiem Latvijas politiķiem pēc neatkarības atjaunošanas. Balsojis par 4.maija deklarāciju, pirmos 10 neatkarības gadus bija Latvijas Bankas prezidents, vadījis Latvijas valdību, dibinājis partiju „Jaunais laiks”. Pazīstams arī ar savām radošajām un azartiskajām izpausmēm – aizraušanos ar gleznošanu, aviāciju un alpīnismu. Arī viņa politiskajā darbībā pieredzēti strauji kalnā kāpumi, liela sabiedrības uzticība un tad sāpīgi kritieni. Gan politiski, gan personiski. Sarunu sākam par karu Ukrainā. Kara pirmajās dienās Einars Repše teica, ka ir notikusi tāda kā Rietumu pamošanās, lai arī diezgan lēni. Kas bija tas miegs, kurā Krievijai izdevās daudzas rietumvalstis iemidzināt? "Mēs esam izbaudījuši uz savas ādas, ko nozīmē "atbrīvotāji" un ko nozīmē šī bruņotā banda, kas laupa, nodarbojas ar marodierismu, pat virsnieku un valsts līmenī. Kas slepkavo, kas izvaro, tai skaitā bērnus. To mēs esam redzējuši arī Otrā pasaules kara gados Latvijā. Mums nekādas ilūzijas par šo bruņoto bandu un viņas vadītājiem nav un nevar būt un mēs negribam vēlreiz "tikt atbrīvoti"," norāda Einars Repše. "Rietumvalstis ne visas to ir redzējušas un ir aizmirsušas tās pašas kļūdas, to pašu pielabināšanās politiku, ko ir īstenojuši pret Hitleru savā laikā, kad nav varējuši apturēt viņu savlaicīgi. Tās paralēles īstenībā ir šokējošas." Repše norāda arī, ka kopš Putina nākšanas pie varas Krievija ir drauds pārējai pasaulei un tas tiek konsekventi īstenots. Einars Repše bija premjers, kad Putins jau bija prezidents Krievijā, bet abu ceļi nekrustojās. "Padomājiet, šis režīms, viņš ir tik daudz naudas, tērējis arī tā saucamos piektās kolonnas uzturēšanai kaimiņvalstī, dezinformācijai, meliem, ietekmes aģentu veidošanai," bilst Einars Repše. "Paradoksālā kārtā labi, ka korupcijas dēļ tas tiek arī lielā mērā izzagts, tāpēc krieviem nestrādāja piektā kolonna Ukrainā, tāpēc viņiem nestrādā liela daļa tehnikas un tā tālāk." "Kāpēc patlaban pasaule mostas? Pirmām kārtām, demokrātijā sabiedrības attieksmei ir ļoti liela nozīme un sabiedrības noskaņojumam. Līdz ar to tie skati no Bučas, Irpiņas un no citām teritorijām, kas vēl nāks. Un arī, protams, ukraiņu varonīgā pretošanās, ļoti daudz ko izdarīt sabiedriskās domas noskaņas aktualizēšanā, mainīšanā. Tas atstāj ietekmi, protams, arī uz Rietumu valdībām," vērtē Einars Repše. "Bet trakāk. Rietumi ir sapratuši vienu nežēlīgi skaidru lietu - būtībā trešais pasaules karš ir jau sācies. Viņš šobrīd ir agrīnā stadijā, viņš ir kaut kur Austrijas "anšlusa" un Sudetijas ieņemšanas stadijā [salīdzinot ar Hitlera rīcību 20. gs. 30. gados], bet viņš ir sācies. Viņš var beigties tikai divos iespējamos veidos: viņš var beigties ar Krievijas pilnīgu sakāvi vai ar Krievijas pilnīgu uzvaru. Trešais variants - jebkādi tur miera līgumi, pielabināšanās, vai tā tas nebūs risinājums, tā būs labākajā gadījumā tikai konflikta iesaldēšana uz dažiem gadiem." Drīz jau noslēgumam tuvojas kara otrais mēnesis. Vērojot to, kas šobrīd notiek Ukrainā un Krievijas agresiju, uz kura varianta pusi situācija attīstās? "Protams, ka uz Krievijas sakāvi. Tā ir arī absolūti nepieciešama, tā ir pilnīgi nepieciešama," pārliecināts Einars Repše un norāda, ka pateicoties Rietumu piekāpšanās politikai iepriekš Krievija ir  uzbrukusi sekmīgi Gruzijai, Moldovai, Krimai, Donbasam, Luhanskai, tagad visai Ukrainai. "Viņiem nav izdevies vēl iesoļot Kijevā, tā kā Prāgā, pateicoties tiešām varonīgai ukraiņu pretestībai. Bet tātad Krievija šobrīd draud jau Polijai, Baltijai, Zviedrijai, par Gotlandi runājot, Somijai draud ar kodola triecienu. Un diskutē krievu dažādi jukušie viņu centrālajos informācijas kanālos par to, vai tas kodoltrieciens būtu pa Varšavu, pa Rīgu, vai pa Kijevu,""skaidro Einars Repše. "Tas ir neiedomājami. Bez tam šis diktators nevar apstāties, tā viņam personiska sakāve, tā ir viņam personiska iznīcināšana." Repše norāda, ka ir analītiķi, kas saka, ja par pilnu ņem tos stratēģiskos mērķus, ko Krievija šobrīd ir stādījusi sev, tad ir dažādo tā saucamo sauszemes spraugu aizvēršana. "Tas nozīmē, ka viņiem ir jāpaņem, lai šo stratēģisko plānu īstenotu, daļu no Polijas, Rumānija, Moldova, visas Baltijas valstis, tajā skaitā NATO teritorijas," atzīst Einars Repše. "Kā iet šobrīd izzagtajai, demoralizētajai Krievijas bruņotajai bandai, to mēs ļoti labi redzam. Tas ir milzīgs pārsteigums Rietumu izlūkdienestiem, tai skaitā. Viņi pārrēķinājās divos galvenajos jautājumos, pirmkārt, viņi pārrēķinājās ukraiņu spējā un gribā pretoties, un viņi ļoti pārrēķinājās Krievijas spējā īstenot karadarbību."