Studija "Kāp-nes" aizsāka jaunu formātu Latvijas Radio - tiešraides sarunas

1995. gada janvārī Latvijas Radio darba dienās sāka skanēt jauns radījuma formāts - žurnālisti un raidījuma viesi runāja tiešajā ēterā. Kā raidījuma pieteikumā rakstīja tā autore jaunā žurnāliste no ziņu un politisko raidījumu redakcijas Santa Lauga: „Studijai ir pieslēgts tālrunis un klausītājs uzreiz saņem speciālista atbildi uz viņu interesējošu jautājumu." Kopā ar studijas "Kāp-nes" izveidotājām Santu Laugu un Mairitu Znotiņu atceramies pašus pirmos "pakāpienus" pirms 30 gadiem, savukārt ar vienu no "Kāpņu" veidotājām, žurnālisti Māru Variku, runājam par viņas ilggadējo specifiku radio - raidījumiem lauku ļaudīm. Sarunā arī pieminām Māras gaiļus, kas reiz raidījuma signālu iedziedāja. „Mēs sakām – Kāpnes, bet var taču teikt: Kāp – Nes! Un vārdam rodas citāda jēga – kāpt un nest. Nest var ne tikai savu dzīves krustu, nest var arī otram prieku, labu vārdu.” Tā var lasīt  jaunā raidījuma scenārijā, kas  datēts ar 1995. gada 10. janvāri. Pagājušā gadsimta 90. gadu vidus, radio apraides tīklā  jau kādu laiku skan  jaunas komercradio stacijas, kuras piedāvā ko nebijušu – sarunu šovus, brīvas nepiespiestas sarunas tiešajā ēterā. Latvijas Radio arī skan kas līdzīgs, bet tikai nakts stundās un šajā laikā toreizējās politisko raidījumu redakcijas žurnāliste Santa Lauga nāk klajā ar ideju jaunam raidījumam, kurā tiešajā ēterā uz sarunu tiks aicināti dažādu jomu speciālisti, klausītāji varēs zvanīt un uzdot jautājumus. Vieni viņas ideju uzskata par traku, citi priecīgi piebiedrojas jaunam formātam. Par „Kāpņu” pirmsākumiem stāsta idejas autore  Santa Lauga, kura tagad ir raidījuma „Kultūras rondo” producente, un viņas pāriniece šajā raidījumā - Mairita Znotiņa, kuru šobrīd pazīstam kā „Ģimenes studjas” vienu no vadītājām. No šiem raidījumiem, kas skanēja 90. gadu vidū, nav saglabājušies ieraksti, bet ir viens ļoti īpašs ieraksts mūsu arhīvā - Mairitas Znotiņas sarunā pieminētā „Kāpņu” sadaļa „Viesu grāmata”, kur pirms 30 gadiem Santa Lauga sarunājās ar dzejnieci, rakstnieci un tulkotāju Vizmu Belševicu. Ar laiku raidījuma vadītāju pulkam pievienojās ar Aidis Tomsons, Jānis Tomels, uz īsu brīdi Ineta Meimane un no pieredzes bagātajiem radio kolēģiem arī lauku raidījumu veidotāja Māra Varika. Vēlāk „Kāpnes” transformējās uz  garāku raidlaiku un šo radījumu vadīja gan Ingrīda Ābola, gan  Lia Guļevska, gan Ivars Svilāns, palielinājās arī ierakstīto sižetu autoru kolektīvs un, skatot uz šodienas raidījumiem „Krustpunktā”  un „Kā labāk dzīvot”, var teikt, ka tās ir atvases jeb jauni pakāpieni no sākotnējā raidījuma. Lai arī pirms 30 gadiem daudzi radio darbinieki bija skeptiski noskaņoti pret minēto jauninājumu ēterā, ar lielu labvēlību ”Kāpnēs”  savus sižetus piedāvāja  lauksaimniecības raidījumu žurnāliste Māra Varika. Māra Varika radio nostrādājusi aptuveni 40 gadus, allaž veidojusi raidījumus ap un par  lauksaimniekiem, kā pati reiz atzinusi ar lauciniekiem sarunas viņai  raisās vieglāk nekā ar pilsētniekiem. Pati cēlusies no laukiem - dzimusi Gulbenes novada Rankā, bet kopš jaunības saimnieko Ķekavas pusē un zina visus darbus, kas saistīti ar zemi un mājlopiem. Savulaik studējusi ekonomiku, radio nonākusi  nejaušības pēc un  labāk izvēlējusies radio žurnālista darbu, nevis vadītājas posteni kādā ar ekonomiku saistītā resorā.