Svētruna || Pamudinājumi, sveicieni un lāsts || Kārlis Kārkliņš

Šajā svētrunā, noslēdzot ceļu cauri 1. Korintiešu vēstulei, aplūkojam apustuļa Pāvila pēdējos vārdus draudzei (1Kor 16:13–24) — īsu, bet spēcīgu kristīgās dzīves kopsavilkumu. Pāvils aicina ticīgos būt garīgi modriem, stingri stāvēt ticībā, pieaugt drosmē un stiprumā, bet visu darīt mīlestībā, jo bez tās pat vislielākā dedzība zaudē savu vērtību. Viņš parāda, ka patiesa autoritāte draudzē rodas no kalpošanas, nevis amata, un aicina cienīt tos, kuri uzticīgi kalpo citiem. Noslēguma sveicieni atklāj kristīgās vienotības un patiesu attiecību nozīmi, savukārt nopietnais brīdinājums — “Ja kāds nemīl Kungu” — atgādina, ka kristīgās ticības centrā ir personiska mīlestība un uzticība Jēzum Kristum.Rakstu vieta - 1. Korintiešiem 16:13-24