Teātris pašiem mazākajiem: vizuālas izrādes bez vārdiem

Nesen kā noslēgusies Baltijas Vizuālā teātra skate, kas pirmo reizi norisinājās Latvijā. Jau iepriekšējā nedēļā uz studiju aicinājām Latvijas Leļļu teātra direktoru Mārtiņu Eihi un teātra kritiķi Kitiju Balcari, jo joprojām turpinās diskusijas par to, kas ietilpst zem jēdziena vizuālais teātris. Sarunu par šo tēmu ir vērts turpināt, tāpēc devāmies arī uz izrādēm, lai šo vizuālo teātri izpētītu vairāk. Kāpēc teātris, kurā runātais teksts iegūst mazāku nozīmi, ir piemērots mazuļiem un bērniem, kuriem šī, iespējams, ir pirmā satikšanās ar teātri? Un kāpēc skatītājiem nevajadzētu baidīties no dažādām laikmetīgā teātra formām? Sekojot akordeona skaņām, ko spēlē somiete Rosa Halme, Latvijas leļļu teātrī sākās Baltijas Vizuālā teātra skate. Varētu rasties jautājums - ja jau Baltijas skate, kāpēc izrāžu sarakstā ir arī tālāku ziemeļu kaimiņu darbi? Tas tāpēc, ka šīs izrādes, kurai dots nosaukums “Babygonia”, režisore Anna Ivanova Somijā attīstījusi vizuālā teātra tradīcijas, un viņu paņēmienus ir vērtīgi pārādīt arī citu valstu teātra ļaudīm. “Babygonia” uz skatuves iedzīvinātā darbība šoreiz vairāk atgādina sajūtu, kāda rodas bērnu gultiņā. Virs aktrisēm un bērniem lidinās rotaļlietas, kādas parasti mēdz iekārt virs gultiņām, lai mazuļiem būtu iespēja tās aplūkot. Šoreiz krāsainie un čaukstošie elementi, kas atgādina jūras iemītniekus, nolaižas arī zemāk, lai bērni tos varētu aplūkot tuvāk un aptaustīt. Pusstundu ilgā performancē dāmas kopā ar mazajiem skatītājiem iepazīst pasauli, it kā spēlējoties un vienlaikus iedzīvinot ārkārtīgi sirsnīgu atmosfēru, kas, šķiet, arī pieaugušos aizved atpakaļ bērnībā.