Ukrainā cilvēki ir vienoti; krīt uzticība varai un medijiem

Nākamnedēļ aprit 1000 dienas, kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Par to, kā mainījusies Ukrainas sabiedrība šajā laikā un kāpēc Ukrainā mazinās uzticība pie varas esošajiem, kā arī nacionālajiem medijiem – Latvijas Radio korespondentes Ukrainā Indras Sprances intervija ar demokrātiskos procesus vērojošās nevalstiskās organizācijas OPORA analītiķēm Anastasiju Romaņuku un Olgu Snopoku. Nākamnedēļ aprit 1000 dienas, kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma. Tajā laikā mēs redzējām patiešām lielu sabiedrības vienotību. Kā jūs šobrīd novērtētu – cik vienota ir Ukrainas sabiedrība? Anastasija Romaņuka: Patiesībā mūs ar kolēģiem šis jautājums satrauca. Kopš pilna apmēra iebrukuma pirmās nedēļas mēs redzējām, ka Ukrainas sabiedrības noturības atslēga bija tās vienotībā, bet šobrīd mēs novērojam lielas atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām šī kara izdzīvošanas pieredzē. Mēs saprotam, ka, piemēram, karavīri un viņu tuvinieki tādā nemateriālā ziņā ir atdevuši aizsardzībai daudz vairāk – viņu dzīves ir ievērojami vairāk izmainījušās, nekā, piemēram, tiem, kuru ģimenēs nevienam nav militāras pieredzes. Vai ukraiņi ar bērniem, kuri ir bijuši spiesti bēgt ārpus valsts robežām, kuru dzīves tāpat ir pilnībā izmainījušās iepretim tiem, kam bija iespēja palikt savās mājās. Mēs redzam, ka lielās Ukrainas sabiedrības grupās ļoti nozīmīgi atšķiras šī kara pieredze. Tāpēc mums bija interesanti apskatīties, vai šīs atšķirības neveido spriedzi starp cilvēkiem, vai ir saglabājusies šī savstarpējā sapratne. Bieži, it īpaši sociālajos tīklos, varam redzēt tādus diezgan saspringtus strīdus, ar savstarpējiem apvainojumiem – piemēram, kāds neiet karot, kāds – izbraucis vai dzīvo okupācijā, palicis okupācijā, daudz, daudz tādu jautājumu. Tāpēc mēs nolēmām izpētīt, pirmkārt, vai ir izveidojusies sociālā distance starp šīm dažādām grupām. Otrs, vai ir izveidojušies daudz negatīvu aizspriedumu vienām grupām pret otrām un mēs veicām pētījumu par šo grupu polarizāciju. Ja īsi, kādas ir galvenās atbildes? Anastasija Romaņuka: Mēs ieraudzījām, ka starp šīm grupām distancēšanās līmenis ir diezgan zems. Vienīgais, kur tā korelācija pacēlās līdz tādam vidējam līmenim bija starp reliģisko draudžu grupām.(..) Bet attiecībā uz visām citām grupām mēs neieraudzījām tādu izteiktu spriedzi. Kādi šobrīd ir lielākie Ukrainas sabiedrības izaicinājumi? Olga Snopoka: Jā, šobrīd polarizācija nav, bet tā var veidoties, sākoties aktīvam politiskam procesam. Kad sāksies vēlēšanas, aģitācija un viss pārējais. Es domāju, ka atsevišķi politiķi var izmantot tos spriedzes punktus, kas var veidoties.. pēc kara beigām un, atsākoties politiskajam procesam, tas mums var radīt īstus izaicinājumus.