Upeņu eksportam rekordvērtība. Kur audzētāji saredz citu ogu potenciālu?

Ogu eksports pieaug – pēdējos gados upeņu eksports sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju. Arī saldētu melleņu realizācija ārvalstu tirgos palielinās. Tomēr daļa audzētāju saka – vispirms jānodrošina vietējais tirgus un tikai tad var sākt domāt par eksportu. Kādas ogas eksportējam visvairāk, kur audzētāji redz potenciālu un kas traucē attīstību? Saldētu upeņu eksporta kopvērtība pērn pārsniedza 860 tūkstošus eiro un tas ir vēsturiski lielākais rādītājs. Lielākās eksporta valstis – Nīderlande, Austrija, Vācija un Itālija. Andris Krogzems, kurš saimnieko Viļķenes pagastā un audzē upenes bioloģiski ap 80 hektāru platībā, saka – šai kultūrai ir liels potenciāls. Lielākā daļa izaudzētā tiek realizēta ārvalstīs, vietējā tirgū paliek pavisam maza daļa. Faktiski pārstrādes uzņēmumi iepērk mazāk par vienu procentu no izaudzētā. Galvenokārt upenes domātas pārstrādei. Taču pēdējo gadu klimatiskie apstākļi atstāj ietekmi arī uz šā gada ražu un ietekmēs eksporta apjomu. Arī citviet laikapstākļi šai kultūrai radījuši lielas problēmas. Viens nav karotājs – ap 40 ogu audzētāji apvienojušies kooperatīvā „Bio Berries Latvia”, kas dod lielākas iespējas eksportā. „Krogzeme” gadā arī izaudzē ap pusmiljonu upeņu stādu, kas visi tiek iedēstīti tepat, Latvijā. Lai apvienotu augļkopjus un nodrošinātu lielāku tirgus spēku, izveidots lauksaimnieku kooperatīvs „Vidzemes BIO āboli un ogas”. Tā valdes priekšsēdētāja, bioloģiskās saimniecības „Dabas gardumi” saimniece Ieva Spriža domā, ka vispirms vietējais tirgus jānodrošina ar pašmāju ogām un augļiem un tikai tad var sākt domāt par eksportu.