Vai mākam cieņpilni sadzīvot ar citiem satiksmes dalībniekiem uz koplietošanas ceļiem?

Vietu zem saules, jeb uz koplietošanas ceļa grib viena, divu, trīs, četru un vairāk riteņu braucamrīki. Vai mākam sadzīvot uz ceļa tā, lai tas būtu cieņpilni pret visiem satiksmes dalībniekiem, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSSDD)  pārstāvis satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, „Latvian Cycling girls” pārstāve Zane Kalverša-Ķeņģe, Rīgas Satiksmes pārvaldības daļas vadītājs Kaspars Čaša un Rīgas Pašvaldības policijas RPP priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis. "Mūsu kultūra ir tik ačgārna. Es nepārkāpšu tāpēc, ka man var būt sods, nevis es nepārkāpšu tāpēc, ka tas nav droši, ka tas var radīt sekas, bet tikai tāpēc, ka policists var mani sodīt. Tieši tāpēc arvien vairāk domājam izmantot tehnoloģijas, lai cilvēkiem nerastos nesodāmības sajūta. Ja nav policists, ir nesodāmības sajūta. Ir jāattīsta infrastruktūra, arī ar kamerām pēc iespējas ātrāk, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Tas ļoti labi strādās nākotnē," uzskata  Edgars Rudzītis. "Man liekas, ka kultūras maiņā mēs varam gaidīt to utopiska brīdi, kad visi kļūsim ļoti pareizi un saprotoši, bet diemžēl, redzam arī vēsturē atskatoties, ja man ir sods, tas nozīmē, ka es daru nepareizi," vērtē Zane Kalverša-Ķeņģe. Viņa atgādina laiku pirms vairākām desmitgadēm, kad problēma bija drošības jostu lietošana mašīnās. Labākais risinājums bija policijas reidi, pārbaudes un sodi.  Oskars Irbītis piebilst par drošības jostu lietojumu. 2023. gada dati par satiksmes drošības indikatoriem liecina, ka drošības jostas vismazāk ārpus pilsētas lieto autobusu vadītāji. "Ārpus pilsētas 50% nelieto drošības jostas. Nākamā lielā grupa ir "kravenieki". To ir grūti izskaidrot. Sekas šiem satiksmes negadījumiem, par laimi ir maz tādu, kur iesaistīti autobusi, ir maz, bet sekas ir bēdīgas," stāsta Oskars Irbītis.