Vai un kā vardarbību iespējams "ārstēt"?

Vardarbība ģimenē joprojām pastāv, ir pieejami dati, ka no vienas vai vairākām tās formām cietusi katra trešā sieviete un gandrīz katrs piektais vīrietis. Vardarbīgs cilvēks spēj būt ne tikai pret savu partneri, arī pret bērnu. Kā palīdzēt varmākam iemācīties kontrolēt savas vardarbīgās tieksmes un tās pārvarēt, un vai visi varmākas vēlas dzīvot citādi? Vai tiem motivētajiem pieejama psiholoģiska palīdzība? Ģimenes studijā diskutē Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes psiholoģe Dace Landmane, klīniskā un veselības psiholoģe, krīzes centra "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene, Valsts probācijas dienesta Probācijas programmu nodaļas vadītāja Krista Skara un sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes docente Zane Linde-Ozola. "Vardarbība ir ļoti plašs jēdziens, tas ietver emocionālu vardarbību pret otru cilvēku, fizisko, ekonomisko. arī seksuālo un vardarbīgu kontroli. Tā kā vardarbība ir ļoti plašs jēdziens, un arī tie cilvēki, kurus ieliekam šajā kategorijā kā varmākas, arī ir ļoti dažādām uzvedības izpausmēm. Tās var būt ar emocionālu aizskārumu un beigties arī ar ļoti smagiem miesas bojājumiem, arī ar personas nāvi. Negribētu teikt, ka visi vardarbības veicēji ir vienā kategorijā liekami, tā nav monogāma grupa. Tā ir ļoti variatīva grupa ar dažādām izpausmēm," skaidro Dace Landmane.