Vai, uzņemot audzēkņus valsts ģimnāzijās, būtu jāņem vērā arī valsts valodas prasmes?

Vai, pieņemama situācija, ka valsts ģimnāzijās mācās skolēni, kas neprot latviešu valodu. Vai, uzņemot audzēkņus valsts ģimnāzijās, būtu jāņem vērā ne tikai skolēnu zināšanas matemātikā, bet arī valsts valodas prasmes?  Ģimenes studijā analizē Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Iveta Ratinīka, divu ģimnāzistu mamma un iniciatīvas autore portālā "Mana balss" Evija Pugača un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. "Pašlaik iestājpārbaudījumi Latvijas valsts ģimnāzijās balstās uz matemātikas iestājeksāmena rezultātiem. Tas nozīmē, ka skolēnu uzņemšanā netiek pilnvērtīgi ņemtas vērā latviešu valodas prasmes, pat, ja tās ir tikai minimālā līmenī, piemēram, centralizētajā eksāmenā vai gala vērtējumā. Tā rezultātā daļā valsts ģimnāziju izveidojas situācija, kur latviešu valoda ikdienas saziņā starp skolēniem netiek pietiekami lietota. Esošais regulējums nenodrošina, ka skolēniem, kuri mācās valsts ģimnāzijās, ir pietiekamas latviešu valodas prasmes, lai pilnvērtīgi iesaistītos mācību procesā un skolas sabiedriskajā dzīvē, kas ir pretrunā sabiedrības interesēm." Tā teikts platformas manabalss.lv iniciatīvā, kas aicina uzņemt skolēnus valsts ģimnāzijās, vērtējot arī viņu zināšanas un prasmes latviešu valodā. Valsts valodai jo sevišķi ģimnāzijās vajadzētu būt augstākā līmenī, tā uzskata kāda mamma, kuru uzklausām ierakstā. Viņas meita ir izturējusi konkursu un mācās vienā no valsts ģimnāzijām Rīgā. Viņa nonākusi klasē, kur dominē krievu valodas lietojums. Viedokli par to, vai latviešu valodas zināšanas un prasmes būtu jāvērtē, iestājoties ģimnāzijā, izsaka Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks izglītības politikas jautājumos Rolands Ozols.