Vai vārda brīvība ASV ir apdraudēta?

Tumšakā diena ASV vārda brīvībasvēsturē - tā virkne televīzijas, kino un skatuves zvaigznes nosauca TV kanāla ABC lēmumu apturēt Džimija Kimela vakara šovu. Pēc pāris dienām kanāls paziņoja, ka šovs atgriezīsies ēterā un 30. septembra vakarā tas piesaistīja rekordlielu skatītāju uzmanību.   Kimmels: “Un man ir kauns atzīt, ka es to uzskatīju par pašsaprotamu, līdz viņi no ētera novāca manu draugu Stīvenu un mēģināja piespiest mūsu raidījuma vadītājus pilsētās, kurās jūs dzīvojat, pārtraukt mana raidījuma pārraidi. Tas nav likumīgi. Tas nav amerikāniski. Tas ir neamerikāniski, un tas ir tik bīstami.” Mediji no ASV prezidenta ir dabūjuši vēl. "Associated Press" žurnālistiem tika liegta pieeja Baltā nama Ovālajam kabinetam, jo medijs atteicās Meksikas līci saukt par Amerikas līci. Arī "The Washington Post" viedokļu slejas politikas maiņa tiek saistīta ar Donalda Trampa atgriešanos Baltajā namā. Vai vārda brīvība ASV ir apdraudēta un kā šodien strādā žurnālisti Amerikā, par to interesējamies raidījumā Mediju anatomija. ASV jau divus gadus strādā Čehijas Sabiedriskā radio žurnālists Pāvels Novaks. Viņš stāsta, ka viņam kā ārvalstu žurnālistam iespējas saņemt informāciju vai iegūt kādu pasākumu akreditāciju ir aptuveni tādas pašas kā bija iepriekš. Tas, ar ko viņš saskaras ir – cilvēki baidās runāt. "Es jūtu, ka cilvēki baidās runāt. Dažreiz viņi skatās apkārt, lai pārliecinātos, ka neviens neklausās, vai vienkārši atsakās sniegt jebkādu informāciju. Ja es veicu kādu pētījumu vai vēlos runāt par jutīgu tēmu, viņi vienkārši negrib atbildēt uz jautājumiem. Savukārt, ja tēma ir pozitīva – piemēram, nesen, kad Fīniksā notika bēru ceremonija, es jautāju par viņu viedokli par Čārliju Kērku – viņi labprāt runāja, bija atvērti. Bet, ja jautāju par cenām, par tarifu ietekmi, tad bieži vien sastopos ar atteikumiem. Viņi nevēlas runāt par politiku." Vārda un preses brīvība ir viena no lietām, ar ko ASV ir īpaši lepojušās un vēl ar finansiālu palīdzību centušās nodot to citiem. Tā viena no pamattiesībām, ko noteic ASV konstitūcijas 1791. gadā pieņemtais Pirmais grozījums, uz ko atsaucas brīvu mediju aizstāvji. Raidījumā Mediji anatomija sarunājamies Tenesijas Universitātes Vārda brīvības centra direktoru Kenu Polsonu. "Viena no svarīgākajām lietām, kas jāatceras par Amerikas Savienotajām Valstīm, ir tā, ka šis viss jēdziens par vārda brīvību pastāv jau no pašiem pirmsākumiem. Kopš 1791. gada Savienotās Valstis ir īpaši lepojās ar to, ka garantē vārda brīvību. Reizēm tas ir izdevies labāk, reizēm sliktāk. Bet, kas ir interesanti – amerikāņi ļoti stingri uzskata, ka Pirmais grozījums ir jāaizsargā, taču viņi paši bieži nepamana, ka piedalās tās apspiešanā." Mediju īpašnieku nevēlēšanās iet pretī prezidenta Donalda Trampa administrācijai tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem draudiem mediju brīvībai. Vai situāciju ASV mainīs vidustermiņa vēlēšanas – to rādīs tikai laiks.