Vai zini, ka Arhilohs atstājis vienu no senākajām liecībām par Saules aptumsumu?

Stāsta antīkās literatūras pētniece Ilona Gorņeva; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa. Arhilohs parasti tiek uzskatīts par Eiropas senāko zināmo lirisko dzejnieku. Viņš dzīvojis 7.gs. p.m.ē., dzimis, visticamāk, Paras salā. Arhilohu mēdz dēvēt arī par dzejnieku-karotāju, kas lielā mērā izriet no viņa paša dzejā rodamajiem vārdiem, kur autors saka, ka viņš kalpo gan kara dievam Arejam, bet vienlaikus viņam nav svešas arī mūzu dāvanas. Īpaši slaveni ir Arhiloha jambi. Dzejnieks izpelnījies ievērību ar savu atklātību, individuālu pieeju, zināmu racionālismu, kas mijas ar ironiju un dzēlīgu zobgalību. Arhiloha dzeja līdz mūsdienām nonākusi fragmentāri, un arī fragmentu rindās ir daudz zudumu un bojājumu. Taču zīmīgi, ka vienā no fragmentiem (turklāt salīdzinoši izvērstākiem) dzejnieks pievēršas notikumam, kas acīmredzami vismaz tā laika pasaulei bijis kaut kas biedējoši pārsteidzošs. Runa par saules aptumsumu, kas, kā parasti uzskata, noticis 648.gadā p.m.ē, lai gan pastāv arī citi pieņēmumi, ka tas ir bijis aptumsums 689. vai pat tālajā 711. gadā pirms mūsu ēras. Vairāk – audioierakstā. Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.