Vai zini, kā mūsdienu pasaules mainīgā daba tiek iemiesota mūzikla “Regtaims” partitūrā?

Radošā dueta Stīvena Flahertija (Stephen Flaherty) un Linnas Ārenas (Lynn Ahrens) 1998. gada mūzikls “Regtaims” ir viens no spilgtākajiem piemēriem tam, kā ar dziesmas palīdzību saaust kopā pat visdažādākos stāstus. Mūzikla saturs vēsta par 20. gadsimta Ņujorku no trīs dažādām – afroamerikāņu, imigrantu un t. s. “augstās šķiras” baltādaino – cilvēku perspektīvām. Neskatoties uz galveno varoņu nepārprotamajām atšķirībām kā dzīves dzīvošanā, tā dzīves skatījumā, mūzikla gaitā viņi krusto ceļus atkal un atkal, kļūstot par viens otra dzīves svarīgu sastāvdaļu, tādējādi atainojot jaunās pasaules – Amerikas – mainīgumu. Diemžēl šis opuss ir vēl jo aktuālāks šodien, kad Amerikā (un ne tikai), notiek savveida iekšējs aukstais karš, pie varas nākot tādiem politiskajiem "influenceriem" jeb ietekmeļiem, kuri savus personīgos uzskatus vērtē kā apmierinošu doktrīnu valsts vadīšanai. Mūzikla mūzikas autors Stīvens Flahertijs sacījis: “Strādājot pie mūzikla radīšanas, mēs sapratām, ka galvenā, lielā tēma šajā stāstā ir metamorfoze. Tā ir Amerikas kļūšana par sevi.” Jūs neticēsiet, cik labi komponistam šo metamorfozi ir sanācis iztulkot skaņu valodā! Stundu garajā partitūrā mūzika nepārtraukti virzās uz priekšu, attīstās, mainās… gluži kā kuģi, mašīnas un vilcieni, kas 20. gadsimta sākumā dzen Ameriku arvien aktīvākā, ātrākā kustībā. Mūzikla pirmie vārdi pieder Mātei, kura stāv kuģu piestātnē un atvadās no sava vīra, kurš dodas ekspedīcijā. Orķestrī sākumā dzirdam smalku valsi, taču, dziesmai attīstoties, instrumentācijai un faktūrai pieaugot, kā arī harmonijai lēkājot no vienas uz otru, atklājas dziļākas Mātes emocionālās raizes. Taču interesantākais nāk līdz ar otro ainu. Tajā Tēvs atrodas uz kuģa, kuram garām paslīd cits – imigrantu – kuģis. Par spīti tam, ka pirmā un otrā aina ir ļoti dažādas, Flahertijs nolēma tās abas savienot. Mātes dziedājuma beigās dzirdam jauna materiāla pārklāšanos vecajam – ar šo Flahertijs centies atdarināt viļņojošā ūdens skaņas, atspoguļojot pastāvīgi mainīgās emocionālās straumes galveno varoņu dzīvēs. Otrā numura vidū pavisam negaidīti atgriežas Mātes dziedājums ar savu tēmu, tādējādi duetam starp Tēvu un imigrantu Tatē pārplūstot trio. Un kas tas ir par efektu! Jo ar mūzikas palīdzību galvenie varoņi tiek savienoti jau mūzikla sākumā, taču saturiski tie satiksies tikai 2. cēlienā. Līdz ar to metamorfozes šajā mūziklā nenotiek vien saturiski. Tās notiek arī mūzikā, tās struktūrā un arī visa naratīva kopējā struktūrā, jau no paša sākuma vēstot: ir bezjēdzīgi noliegt vai censties iznīcināt mūsu visu savstarpējo saistību. Ikkatrs no mums ir šīs pasaules daļa.