Vai zini, ka pirmā izrāde latviešu valodā, iespējams, uzvesta Apriķu muižā?

Stāsta teātra zinātniece, Liepājas Universitātes vadošā pētniece, Dr. art. Vēsma Lēvalde. Daudzi zina, ka pirmā teātra izrāde latviešu valodā bija Šillera “Laupītāji”, ko tulkojis Dikļu muižas skrīveris Jānis Peitāns un kas notikusi Dikļos 1818. gadā, tas rakstīts arī Nacionālajā enciklopēdijā. Bet vai zini, ka pirmā izrāde latviešu valodā, iespējams, notika krietni agrāk un Kurzemē, Apriķu muižā? 18. un 19. gadsimta mijā parādās pirmās latviski iespiestās lugas, tostarp – Apriķu mācītāja Kārļa Gotharda Elferfelta (Karl Gottchard Elverfeldt, 1756–1819, citos avotos Elberfelts) “Līksmības grāmata” ar dažām “sakāmu vārdu spēlēm”, ko apraksta Kārlis Kundziņš 1955.gadā izdotajā grāmatā “Latviešu teātra repertuārs”. Starp šīm “sakāmu vārdu spēlēm” ir arī luga “Tā dzimšanas diena” – oriģināldarbs, kas propagandē baku potēšanu. Kārlis Kundziņš piemin arī aktiera Kārļa Brīvnieka (1854–1934) atmiņas, kurās... ...Brīvnieks apgalvo, ka kāds vectēvs viņam stāstījis jaunības atmiņas par to, kā mācītājs Elferfelts “[..] esot sapulcinājis ļaudis, iestudējis lugu “Tā dzimšanas diena”, un Apriķu mācītājmuižas klētī sarīkojis izrādi”. Brīvnieka atmiņu rokraksts glabājas Latvijas Rakstniecības un mūzikas muzeja arhīvā, un tur patiešām Apriķu muižas izrāde ir aprakstīta, un minēts arī konkrēts datums – 1804. gada 15. decembris. Šo stāstu ticamu dara arī neliels Kronvaldu Ata raksts 1872. gada “Baltijas Vēstnesī”, kur cita starpā teikts: “Šai grāmatiņā Apriķu mācītājs Elbervelts devis plašas mācības un sīkumus par teātri latviešiem jau priekš 70 gadiem, kad tie vēl vergu ķēdēs stenēja.” Tomēr šim faktam nav laimējies ar tik dedzīgu pētnieku kā Aleksejs Apīnis, kurš atrada Šillera “Laupītāju” tulkojumu un ar grafoloģijas palīdzību pierādīja, ka to tulkojis Peitāns. Dikļu izrādes gadījumā nozīmīgas bijušas arī aktrises Ludmilas Špīlbergas atmiņas par viņas vectēvu, uzvārdā Špīgelbergs, ko viņš it kā ieguvis no atveidotās lomas Šillera lugas uzvedumā un kas vēlāk īsināts par Špīlbergu, un par to rakstījis Voldemārs Ancītis laikrakstā “Padomju Zeme” 1968. gadā. Savukārt Brīvnieka atmiņās minētā versija par Apriķu muižu teātra vēsturē tālāk nav pētīta. Tomēr Lejaskurzemes novadpētnieki ir cieši pārliecināti, ka viņiem pieder latviešu teātra aizsācēju gods, un jāatzīst, ka teātra spēlēšana Kurzemes muižās visu 19. gadsimtu bija visai populāra, vecos rakstos var atrast liecības gan par latviešu komēdiju, kas spēlēta kādas kalpones kāzās Valtaiķu muižā, gan par izrādēm Aizputē, Gramzdā, Nīcā, Cīravā un citur. Tikai 1877. gada 30. novembrī aizsākas latviešu teātris Liepājā, kad teātra mīļotāju pulciņš izrāda trīs viencēlienus – “Midzenis tiesas priekšā”, “Bagāta brūte” un “Icigs Mozess”. Laikraksts “Liepājas Pastenieks” ziņo, ka teātra nams bijis pārpildīts un par biļetēm ieņemti 66 rubļi un 12 kapeikas, ko ziedoja “Sarkanajam krustam”. Bet laukos līdz šim brīdim bija notikušas jau vairāk nekā 60 dažādas izrādes latviešu valodā.