Vai zini, ka tā dēvētais Trojas zirgs Homēra eposā Īliada nav pieminēts?

Stāsta antīkās literatūras pētniece Ilona Gorņeva; pārraides producente – Dina Dūdiņa-Kurmiņa. Homēra eposs Īliada, kurā vēstīts par Īlijas jeb Trojas desmitā kara gada notikumiem, noslēdzas ar Hektora, Trojas valdnieka Priama dēla, bērēm. Koka zirgs, ko parasti  saucam par Trojas zirgu, īsā epizodē pieminēts Homēra eposa Odiseja 8. dziedājumā, kur par to faiāku valdnieka Alkinoja galmā pavēstī dziedonis Dēmodoks. Tātad koka zirgs Dēmodoka dziesmā parādās kā atblāzma par Trojas kara noslēdzošajiem notikumiem. Dēmodoks dzied par to, kā Lāerta dēls Odisejs kopā ar cīņubiedriem ir bijis ieslēgts zirgā, ko trojieši tad ievilkuši savā pilsētā. Dēmodoka vēstījumā izskan arī trīs iespējamie scenāriji, ko trojieši vēlējušies ar koka zirgu izdarīt: vai nu sacirst, vai nomest no klints virsotnes, vai arī atstāt pilsētā kā veltījumu dieviem. Kā saprotams, tieši pēdējais risinājums ir guvis virsroku. Izkļūstot no zirga slēptuves, tajā iepriekš patvērušies cīnītāji metušies kaujā. Dzirdot Dēmodoka dziesmu, Odisejs grimst skumjās un izplūst asarās. Daudz izvērstāka tā dēvētā Trojas zirga epizode ieraugāma  romiešu dzejnieka Vergilija eposā Aineida jeb Eneīda, kur vēstīts par trojieša Aineja (Eneja) gaitām jau pēc Trojas krišanas. Vairāk – audioierakstā. Teksts pilnā apjomā lasāms portālā lsm.lv.