Vai zini, kas kopīgs Zaķumuižai ar Valdenrodi?

Stāsta mākslas vēsturniece Vita Banga. Senajās kartēs vietas nosaukums un tāda paša nosaukuma krogs minēts jau 17. gs. kartēs 1695. gadā. 1791. gadā Mellina kartē pirms Zaķiem atrodas koka būves krogs Sili (Sille), kas vēlāk kļūst par Sila krogu un tagad arī apdzīvotu vietu – Silakrogs. Senā koka ēka privatizēta, tai 20. gadsimta pirmajā pusē veiktas pārbūves. Valdenrodes muižas ēka celta ap 1889. gadu un līdz 20. gadsimta sākumam piederēja barona Viktora fon Volfa dēlam Fridriham Konrādam fon Volfam, kurš bija Ropažu barona Džeimsa fon Volfa brālis. Muižas nosaukums skaidrots kā Meža līdumā un Meža taka, Medību pils. Lielas egļu mežu platības. Kungu ēkas arhitektūra ir ļoti savdabīga, tā sevī apvieno dažādu stilu ietekmes – neoklasicismu, jūgendstilu, kopumā radot impozantu ēku ar nepārprotamām romantisma iezīmēm, kuru papildināja masīvais neobaroka tornis ar nelielu tornīti noslēgumā. Rotaļīgumu un eleganci izcēla terases, kāpnes un romantiskais skats uz dīķi. Saimniecība bija liela – kūtis, staļļi, rija, kučiera māja, klēts, siernīca, modernīca, spirta dedzinātava, sūknētava, kalpu māja, četras siltumnīcas – vīnogas, melones, dārzeņus. Bija pārvaldnieka māja. Zināms, ka pie barona par pavāru strādājis Otto Kļaviņš. Slavens bija Zaķu krogs. Dzelzāmuru pusmuižā bija Valdenrodes metāla fabrika, bija arī kaļķu ceplis. 1906. gadā Volfs iekārtoja iedzīvotāju vajadzībām lūgšanu telpu ar mācītāja sprediķiem, iekārtoja arī bērnudārzu. Barons Frīdrihs fon Volfs tur apmetās retāk, jo dzīvoja Rīgā, kur darbojās Vēstures un senatnes pētnieku biedrībā. Tartu universitātē studējis jurisprudenci, bija korporācijas Livonia biedrs. Valdenrode bija iekārtora laikmetam atbilstoši – bija telefona līnija, radiatoru apsilde. Viņš bija neprecējies. Valdenrodi skāra Pirmais pasaules karš, muižā apmetās Sibīrijas armijas 6. korpusa štābs. 1917. gadā vācu karaspēks šeit ierīko hospitāli. Muižā jau pirms 1919. gada bija bijis ugunsgrēks, bet 1919. gadā ēka iet bojā, jo atkausējot radiatorus, sākas ugunsgrēks, kas ēku sagrauj. Divdesmitajos gados pili daļēji restaurēja, realizējot citu arhitektūras risinājumu. 2002. gadā pilī atkārtoti izcēlās ugunsgrēks, kas ēku iznīcināja gandrīz pilnībā. Pili vairs neatjaunoja, un 2012. gada jūnijā to pilnībā nojauca. Vēl ir saglabājies parks, kā arī medību taka, saukta par Barondambi.