Vai zini, par ko teju piecpadsmit gadus Otto Zariņš sarakstījās ar Paulu Rūdolfu Rubi?

Stāsta muzikoloģe, diriģente Kristiāna Vaickovska. Muzikologa Oļģerta Grāvīša (1926–2015) arhīvā, kas šobrīd atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ir apzināts ievērojams skaits Otto Zariņa (saukts arī par Ati Zarīti, 1885–1969) vēstuļu, kas rakstītas laikā no 1954. gada līdz 1968. gadam un adresētas Paulam Rūdolfam Rubim (1879–1970). Otto Zariņš, komponista Marģera Zariņa tēvs, bijis ievērojams skolotājs, kordiriģents, ērģelnieks un ērģeļu būvētājs, kurš muzikālo izglītību ieguvis Valmieras skolotāju seminārā. Viņa novadnieks, mākslinieks un ievērojams latviešu mēbeļmākslas virziena ieviesējs, ierēdnis Pauls Rūdolfs Rubis savu profesionālo darbību iesāka kā amatu mācības skolotājs Šliselburgas cietoksnī (Krievijā), tolaik jau ieliekot pamatus nozīmīgām dzīves paralēlēm starp mākslu un cietumu – dzīves laikā kļūstot pat par Latvijas Galvenās cietumu valdes vicedirektoru. Pauls Rubis cietumā izveidoja mēbeļu darbnīcas, kas drīz vien nesa atpazīstamību. Ir zināms, ka starp pasūtījumiem bijuši ozolkoka mēbeļu komplekti Ministru kabineta sēžu zālēm un Valsts prezidenta pils Baltajai zālei. Pie viņa pasūtīts arī oša koka galds komponistam Jāzepam Vītolam. Saraksti 1954. gadā uzsāka Otto Zariņš, uzrunājot Paulu Rubi kā ērģelnieku un ērģeļbūvētāju. Oļģerta Grāvīša arhīvā iztrūkst Paula Rubja vēstules, kas adresētas Otto Zariņam, bet arī bez tām ir nojaušams, ka sarakste bija ne tikai aktīva un regulāra, bet gadu gaitā kļuva personiska līdz pat sirsnīgai draudzībai. Lai arī galvenais sarunu iemesls bija interese par ērģelēm, sarakstē atklājas arī abu atmiņas par Āraišiem – Pauls Rubis skolojies turpat draudzes skolā, bet Otto Zariņam bez bērnības atmiņām Āraiši ir bijusi arī darba vieta skolmeistara un ērģelnieka amatā. Tāpat vēstulēs tiek apspriesti arheologa Jāņa Apala vadītie izrakumi Āraišu ezerpilī, kas aizsākās 1965. gadā. Lasām arī Otto Zariņa apbrīnu par Paula Rubja dzimtas izpēti līdz desmitajam augumam, kas, iespējams, viņu pašu mudināja izveidot Zariņu dzimtas koku, kurā atrodami senču vārdi pat no 17. gadsimta. Sarakstē lasāmi arī Otto Zariņa pārstāsti par dēla, komponista Marģera Zariņa, ceļojumu iespaidiem, piemēram, uz Zalcburgu Austrijā un mūzikas festivālu “Prāgas pavasaris” Čehijā. Abi kungi viens otru sirsnīgi atbalstījuši arī cienījamā vecuma veselības likstās. Vēstulēs ir arī ērģeļu prospektu skices, stabuļu shēmas un reģistru apraksti. Šīs sarakstes rezultātā tapis Otto Zariņa veidots katalogs “Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu ērģeles un ērģelnieki 19. gs. un 20. gs. sākumā. (Ko mēs ar draugu Paulu Rubi par to zinām)”, kurā ir atrodamas ziņas par 133 draudžu ērģelēm un to ērģelniekiem.