Vēsturiskā Ziemeļkorejas un ASV līderu tikšanās. Iekšpolitiska krīze Maķedonijā

Vēsturiskā Ziemeļkorejas līdera un Savienoto valstu prezidenta tikšanās ir notikusi. Abi vadītāji veltījuši viens otram daudz atzinīgu vārdu īpaši Donalds Tramps, un viņi arī sola savu draudzību turpināt, tiekoties vēl vairākas reizes. Kas īsti šajās dienās ir noticis abu valstu attiecībās? Pasaules mediji tikmēr salīdzina Trampa izteikumus par Ziemeļkorejas vadītāju un savu kaimiņu – Kanādas premjeru. Pret pēdējo Tramps ir bijis īpaši bargs. Kā to skaidrot, vai ASV vadītājam patīk totalitāras, ne demokrātiskas valstis? Tiekoties ar G7 partneriem Tramps bija daudz kritiskāks. Balkānu valstī Maķedonijā ir radusies gandrīz iekšpolitiska krīze valsts nosaukuma dēļ. Prezidents ir paziņojis, ka neatbalstīs valdības apņemšanos mainīt valsts nosaukumu kaimiņvalsts Grieķijas prasību dēļ. Par valsts nosaukuma maiņu vienojušies Maķedonijas un Grieķijas ministru prezidenti. Raidījuma viesi Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs Māris Andžāns, šīs universitātes starptautisko attiecību studente Alise Gaņģe un Drošības un stratēģiskā centra pētnieks Mārtiņš Hiršs. Singapūras samits „Pasaule ir spērusi lielu soli prom no potenciālās kodolkatastrofas! Vairs nekādu raķešu palaišanu, kodolizmēģinājumu un izpētes darbu! Ķīlnieki ir atpakaļ mājās pie savām ģimenēm. Paldies priekšsēdētājam Kimam, mūsu kopīgā diena bija vēsturiska!” tā 12. jūnijā savā Twitter kontā ierakstīja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps. 14. jūnijā līdzīgās noskaņās izpaudās priekšsēdētāja Kima Čenuna Twitter konta analogs – Korejas Tautas Demokrātiskās republikas mediji, slavējot sava līdera un amerikāņu prezidenta ciešo apņēmību izbeigt „nepieredzēti ilgo konfrontāciju” un „pavērt jaunu nākotni abu nāciju un starptautiskā miera un drošības interesēs”. Lai kādi arī nebūtu 12. jūnija Singapūras samita konkrētie rezultāti, nevar nepiekrist, ka tā patiešām ir vēsturiska tikšanās. Pirmo reizi amatā esošs Savienoto Valstu prezidents tiekas ar komunistiskās Ziemeļkorejas vadoni. Pie tam starp abām valstīm joprojām nav diplomātisko attiecību, un pirms 65 gadiem izbeigtais Korejas karš joprojām nav vainagojies ar miera līgumu. Šis konflikts prasīja korejiešu tautai teju četrus miljonus dzīvību un padarīja Korejas pussalu par vienu no militarizētākajiem reģioniem uz zemeslodes. Kopš pagājušā gadsimta nogales pretstāvei pievienojās jauns spriedzes moments, kad Ziemeļkoreja izvērsa savu kodolieroču izstrādes programmu. Laikā kopš 2006. gada notikuši seši kodolizmēģinājumi, no kuriem pēdējā, pagājušā gada septembrī, iespējams, izmēģināta ūdeņraža bumba. Tāpat pagājušā gada novembrī tika izmēģināta jaunā Ziemeļkorejas nesējraķete, kura, iespējams, varētu sasniegt jebkuru punktu Savienoto Valstu teritorijā. Šīs kodolaktivitātes ir galvenais iemesls arvien striktākām sankcijām, kuras pret Ziemeļkoreju vērsušas Apvienotās Nācijas. Pagaidām tikšanās rezultāts ir tikai deklaratīva apņemšanās kopīgi darboties stabilam un ilgstošam mieram Korejas pussalā, kā arī Ziemeļkorejas apņemšanās virzīties uz pussalas denuklearizāciju, respektīvi – atteikties no kodolieročiem. Pirmo konkrēto soli, šķiet, gan spēris prezidents Tramps, paziņojot, ka Savienotās Valstis pārtrauks kopīga militārās mācības ar Dienvidkoreju, kuras ziemeļu kaimiņš uzskata par provokatīvām. Cik noprotams, ar Dienvidkorejas vadību šis solis nav saskaņots. G7 samits  Kā jau iepriekš tika paredzēts, G7 samits nebija viegls. ASV prezidents Tramps nepiekāpās jautājumos par tirdzniecību un saviem sabiedrotajiem veltīja skarbus vārdus, kā arī aicināja lielo un ekonomiski spēcīgo valstu pulciņā atkal uzņemt Krieviju. ASV šajā jautājumā atbalsta arī Itālija, taču tam iebilst pārējās lielā septītnieka ES valstis. Tā pat piepildījās prognoze, ka samits beigsies bez noslēguma komunikē. Neilgi pēc samita noslēguma Tramps tviterī apsūdzēja Kanādas premjerministru Džastinu Trudo negodīgumā un atsauca Vašingtonas atbalstu samita beigu paziņojumam, kurā pausta apņemšanās cīnīties ar protekcionismu. Ziemeļmaķedonijas republika 13. jūnijā pasauli pāršalca ziņa, ka teju 30 gadus ilgais strīds starp Maķedoniju un Grieķiju par pirmās nosaukumu ir beidzies. Ziemeļmaķedonijas Republika - par šādu vārdu vienojās abu valstu premjeri. Nosaukuma maiņa varētu dot zaļo gaismu Maķedonijas ceļam uz NATO un ES valstu saimi, ko gadiem bija bloķējusi Grieķija. Maķedonijas prezidents gan paziņojis, ka viņš neparakstīs šo vienošanos, jo tā pārkāpjot Maķedonijas konstitūciju. Tas gan nenozīmē, ka viss darbs velti, jo vispirms par vienošanos ir jābalso parlamentam, tad tā jāparaksta prezidentam, kuram, līdzīgi kā Latvijā, ir iespēja vienu reizi to atgriezt parlamentā. Ja parlaments vēlreiz nobalsos par labu jaunajam valsts nosaukumam, prezidentam nekas cits neatliks, kā parakstīt vienošanos. Tiesa gan, parlamentā par labu šim lēmumam jānobalso 2/3 deputātu un šīs balsis nebūs viegli savākt.