Vēsturnieks: Padomju okupācijas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā 800 miljardus eiro

Padomju okupācijas gados Latvija zaudēja vairāk nekā 800 miljardus eiro bremzētās attīstības dēļ, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Viņš jau gandrīz trīs gadus vada okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju. Tieši pirms valsts svētkiem Saeimā notika konference "Rusifikācija un padomju koloniālisms Latvijā: juridiski un sociālekonomiski aspekti". Kādēļ bija svarīgi tādu sarīkot?  Laikam jāsāk ar to, ka šis ir tāds laiks, kad diezgan daudzi saka, ka starptautiskās tiesības nestrādā, ka tagad jau vairāk sasniedz tas, kuram ir lielāks spēks un tam ir arī taisnība. Mūsu vēsturiskā pieredze rāda, kādas ir konsekvences, ja kaut kas tāds pasaulē notiek un tiek akceptēts. [Sekas šādai attieksmei] ir mūsu okupācija. 50 gadus mēs bijām zem svešas varas, un varam redzēt ļoti daudz seku. Mēs varam starptautiski mudināt visus paskatīties uz mūsu piemēru, [kas rāda], cik ļoti grūti pēc tam ir šādus starptautisko tiesību pārkāpumus novērst. Ja mēs tagad ignorējam dažādas lietas, piemēram, to, kas notiek Ukrainā. Latvijas piemērs ļoti labi parāda, kas notiks, ja mēs atdosim Krievijai [Ukrainas] teritorijas, [vienalga, vai tās būtu] lielākas vai mazākas. Ir šī starptautiskā dimensija, kurā mums jāskaidro ļoti daudzas lietas, ko mēs arī darām. Un tad ir arī, protams, mūsu nacionālā [dimensija]. Mēs redzam, kādus naratīvus starptautiski izplata Krievijas Federācija. Mēs paši it kā esam norobežojušies no Krievijas informatīvās telpas un diezgan maz ko zinām, tikai drumslas. Bet Krievijā joprojām ir propagandas mašīna, kura ļoti aktīvi strādā visā pasaulē, stāstot, cik ļoti slikti Latvijā un Baltijas valstīs kopumā izturas pret krieviem. Decembrī publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas ziņojums par situāciju ar krievvalodīgajiem un viņu tiesībām pasaulē. Visvairāk lapaspušu tajā veltītas tieši Latvijai, un mums tiek pārmests ļoti daudz kas. Protams, ka Krievija ignorē to vēsturisko mantojumu, ko mums atstāja PSRS okupācija, [runājot par] teiksim, skolu reformu, ko mēs veicam. Paldies Dievam, beidzot esam pieķērušies tam nopietni! Tā pārvaram šīs padomju koloniālisma sekas, kas bija rusifikācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi skaidrot šo vēstures situāciju.  Otrs stāsts ir, ka, izprotot situāciju, kurā bijām nonākuši, šobrīd varam pieņemt daudz precīzākus un mērķtiecīgus lēmumus. Tāpēc arī deputātiem, no kuriem viena daļa noteikti būs arī nākamajā Saeimā, šīs lietas ir jāzina. Mēs kā pētnieki ar argumentiem viņus mudinām izprast šīs lietas un iedrošinām turēt šo politisko līniju.  Mēs esam organizējuši līdzīgu pasākumu, kur galvenā mērķauditorija bija ārzemju diplomāti. Mūsu vēsture ir ļoti sarežģīta. To īsti līdz galam neizprotot, var rasties jautājumi, ko tad mēs te darām ar krievu valodu, piemēram. Jāskaidro, ka visas šīs lietas, piemēram, rusifikācija, ir notikušas PSRS okupācijas rezultātā kā daļa no koloniālās politikas. Mums jāskaidro, ka mēs šobrīd, īstenojot valsts nepārtrauktības doktrīnu, atjaunojam nacionālu, neatkarīgu valsti, mūsu Satversmi. Mums ir pie tā konsekventi jāpieturas, un līdz ar to mēs arī likvidējam rusifikācijas sekas.  Pēdējie pētījumi jau arī labi parāda, kā rusifikācija tika uzspiesta dažādā veidā, ka tie lēmumi nāca no Maskavas. Esam šos normatīvos aktus analizējuši. Zināmā mērā varam teikt, ka tie kaskadējas: Maskavā pieņem lēmumu un tad uzdod lēmumu vietējām tā sauktajām republikām. Tad šos lēmumus pieņem šeit, Latvijā, protams, vietējie. Tad jau tiek izstrādāts konkrēts plāns, teiksim, par krievu valodas lielāku lietošanu izglītības sistēmā, ko tālāk īstenoja ar jau konkrētiem plāniem, kā aizvietot citus priekšmetus ar krievu valodu, kā šo valodu arvien vairāk integrēt mācību saturā.  Kolēģis Ilmārs Mežs izpētījis, ka rusifikācija bija ārkārtīgi veiksmīga, jo astoņdesmito gadu beigās jauni cilvēki – latvieši 20 līdz 30 gadu vecumā – aptuveni 90 % brīvi pārvaldīja krievu valodu.