Vienkārši nolasīt: labākais līdzeklis pasargāt dārzu no ēdelīgajiem kailgliemežiem

Tuksnesis vēl neveidojas, bet kailgliemeži šogad papostījuši ne vienu vien dārzu. Īsti iedarbīgu metožu, kā ar šo invazīvo sugu cīnīties nav. Par iespējam ierobežot šo sugu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Bioloģijas institūta direktors Latvijas malakologu biedrības pārstāvis Arturs Stalažs, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre un "profesionāla dārzu mīļotāja" Ivita Ruduša. Vēsā un lietainā vasara patīk Spānijas kailgliemežiem, kas veicina to vairošanos. Kailgliemežiem apetīte laba un viņi nav izvēlīgi. Negrauž balto āboliņu, bet ēd zemenes, ēd arī beigtus dzīvniekus, sugas brāļus, izkārnījumus. Cilvēki vairāk izmanto preparātus, kas satur dzelzi, bet labākie preparāti cīņai ar kailgliemežiem būtu tie, kas satur varu. "Vara preparāti ir iedarbīgāki, bet tie īsti laikam Latvijā nav pieejami, atzīst Aiva Bojāre. Ivita Ruduša dalās pieredzē, ka kailgliemeži dārzā ir jau kādus piecus gadus. "Sākumā bija ļoti maz, vakarā varēja divus trīs atrast, šo gadu laikā ir progresējuši ģeometriskā progresijā. Katru vakaru nolasa vismaz puslitru, lai arī dārzs nav liels. Lasām, ja ne katru vakaru, tad katru otro vakaru," stāsta Ivita Ruduša. "Lasām un izmantojam arī dzelzs preparātus. Kad vēl bija vara preparāti pieejami, izmantoja tos. Granulas maksāja salīdzinoši daudz. Arī kaimiņi lasa un ber. Bet ir viens kaimiņš, kurš nelasa." Arturs Stalažs norāda, ka lasīšana visefektīvākais variants gliemežu skaita samazināšanai, ko var kombinēt ar citām metodēm. Simtprocentīgi viņus iznīcināt nevar, var samazināt daudzumu ar lasīšanu. Labs līdzeklis alus, labāk izmantot kvalitatīvu alu.