Viss jāsadedzina aiz sevis. Par politiku, sabiedrību un filmām saruna ar Olgu Dreģi

Tur jābūt ar ziloņa ādu, diplomātiskām smadzenēm un īpašu izglītību - tāds viedoklis par politiķiem ir skatuves leģendai Olgai Dreģei, kura deviņdesmitajos gados pati iepazina politikas ķēķi arī tuvplānā. Par politiku, sabiedrību, filmām un skatītāju mīlestību saruna ar Olgu Dreģi Laikmeta krustpunktā. Jāņu laika viena no tradīcijām ir arī filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" skatīšanās. Jau esam tikušies ar filmas režisoru Jāni Streiču, ar scenārija autori Māru Svīri, šoreiz saruna ar vienu no spilgtākajiem tēliem filmā - Tūtaru ģimenes galvu, Ērika sievu, Uģa mammu, vēsturnieci, kurai reizēm mēdzot būt salta sirds, Dagniju, jeb aktrisi Olgu Dreģi. "Man ir laimējies ar kino režisoriem, tāpēc varbūt tās filmas ir palikušas tik ilgi skatāmās. Līdz šai dienai," vērtē Olga Dreģe. Jau sarunā ar teātra zinātnieci Līviju Akurateri 1974. gadā aktrise piemin gan kautrīgumu, gan savu pārgalvību, kuras dzīvē bijis daudz, tagad atzīst aktrise. "Es bērnību nodzīvoju tikai pa koku galotnēm, ieķēros kādam slaidam bērzam galotnē un tad laidos uz leju, tas bieži lūza. Cik neesmu traumas guvusi pārgalvības dēļ. Kā es šodien kolēģiem saku, es esmu gaisa cilvēks. Pat Norvēģijā uz kraujas es nostājos uz galvas, man gribas to pasauli tā... Es uz rokām arī staigāju, mēs ar Pēteri Liepiņu abi uz rokām staigājām. To es ganos iemācījos," stāsta Olga Dreģe. "Pārgalvības manī ir daudz, bet kautrība arī. Tur dažādi apstākļi sakrīt, gan nabadzība pēckara laikā, tā atstāj savu zīmogu. Es negāju uz skolu vai ļoti agri gāju, lai neredz, ka man nav mētelīša, ka tēva pufaikā eju, ātri noģērbties un kautrīgi klasē sēdēt, lai flaneļa biksēm neizspiežas ceļgali. Bet skolotāji mani arvien drošināja."  Pārgalvība, bet vai kaislību arī bijis daudz? Jūs esot visas mīlestības vēstules un sarakstes sadedzinājusi laukos māsas krāsnī. "Faktiski ir jau viss jāsadedzina aiz sevis. Ja tiem tuviniekiem kaut kas interesē un paliek, tad ir labi, bet cilvēkam jāpaliek ar savu laiku. Ar tā laika kaislībām, vēlmi, modi. Ne velti Paulam Putniņam bija teiciens - viss paiet," bilst Olga Dreģe. Atvadoties no Ausmas Kantānes minējusi grēkus, noslēpumu, kaislības. "Bet es esmu tanī pārliecībā, ka tam jāpaliek ar indivīdu kopā. Šodien ir ļoti modē ir visu atklāt, bet paaudze pirms manis un mana paaudze ir tā, kas sevī patur to," uzskata Olga Dreģe.