Vuordineica – pastateišona

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „pastateišona”. Vuords, kuru atrūnam vacūs tekstūs: „Jo kaids padarejs kaidu lobu pastateišonu, un jo grib daīt da tuos pastateišonys ar lobim un gūdeigim sposobim, runojam ap jū tai – gudrais cylvāks gudri dora.” Pastateišona – cīši interesants i daudznūzeimeigs. Nu vīna ituo teikuma var izsprīst, ka pastateišona ir koč kaids lobs īstuodejums, loba kuorteiba, koč kaidu lobu sistemu ītaiseit saimē. Ūtra nūzeime – pastateit sātu. Vysod saceja – izcēle, sataiseja, pastateja sātu. Obys lītys ir cīši saisteitys – voi nu tu pastateji kaidu lobu sātu, voi pastateji koč kaidus lobus īrodumus, lobu kuorteibu. Tys varātu byut kaids dorbs – pastateit buļbys, pastateit komandu, pastateit filmiešonys grupu, teatra pastateišona. Varam itū atteisteit – paraudzeisim pastateišonys vuordu pamaineit ar vuordu „ideja”. Ka kaids padarejs kaidu lobu ideju i jau grib daīt da ituos idejis ar lobim i gūdeigim dorbim, tod – gudrais cylvāks, gudri dorbi. Pastateišona varātu byut īcere, ideja, i tū ideju panuok ar lobim i gūdeigim dorbim. Agruokūs laikūs varbyut vuorda ideja analogs beja vuords pastatejums.