Vuordineica- POŽOGS

Literatis Ilzis Spergas sagataveituo vuordineica par vuordu požogs. Mīlenbaha-Endzelina vuordineicā īraudzeju vuordu “pužaks”, kas ass saisteits ar cytu vuordu “pužagas”. Tys pasaruodeja tik zynoms, vēļ pyrms puors dīnu sātā dzierdeju: “vysaidi požogi pīslaisteiti, drēbis plieš.” Runa beja par žogorim i kūka mītim, kas maisēja tikt pi nazkuo. Vēļ zynu, ka vacu slūtu, kam palics tik stymbyns iz kuota, sauc par požogu. Voi latgalīšu požogs ir tys pats kas pužaga voi pužaks? Pužaks Mīlenbaha-Endzelina vuordineicā ir pylns klieps sīna. Pernigelē, tys ir myusu dīnuos Līpupē Kūrzemē, nazkod ir saceits: pužaks siena. Sīna i labeibys sakarā pi seve savylku leidzeibu ar vīnu nu vuorda “požogi” nūzeimu, kū nazkod asu dzierdējuse Viļānu pusē – požogi ir tī poši žeperi, sīna kaļtejamī zuordi, vešolys, kū vaira pazeistam kai div kūpā saslītus A burta formys stativus ar vairuokom horizontalom kuortim, a viesturiski ari myusu regionā tam pamatā ir bejs ari vīns, nareši žuburains mīts, žepers, žabārklys. Na veļti mādz saceit - izasliejs kai požogs. Izasliejs i plieš drēbis. Stuov kai požogs. Lītuvīšu volūdys etimologejis datubazē var atrast, ka pažagas ciļme teik saisteita ar boltkrīvu volūdu. Boltkrīvu vuords  по́жаг teik tulkuots kai ūgļu bokstamais, kruosns slūta, bet saisteits ar senejūs boltkrīvu vuordu по́жогъ, ciļmi saistūt ar vuordu *o(b)žegъ : *o(b)žegti ‘apdegt’. Kas zyna, kas ir bejs pyrmais – gars cepļa slūtys kuots, poša apdagušuo, aptrusušuo slūta voi ari vīnkuorši apdagušais kūka mīts, ar kū myusu seņči badeja ūglis varbyut pat ni vēļ maizis ceplī, bet gunkurā. Bet ir skaidrys – pat aiz parosta vuorda var byut nūglobuota i vasalu tautu i jūs kontaktu viesture. Volūdā kotrys vuords ir nu svora, kotra volūda ir vierteiba.