Vuordineica – pūsts, pūstumi

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „pūsts, pūstumi”. Vīna nūzeime: pūstumi – dabasu zīmeļu puse. „Jei beja guojuse nu austrumu da rītumu, nu dīnvydu da pūstumu,” tai ir rakstejuse Ilze Sperga. Cyta nūzeime – pūsteit, izpūsteit, iznycynuot. Juoņs Cybuļskis „Latgolys vuordā” roksta: „Radeituojs ir devs cylvāku izmontuošonai, leidzeigi kai šī ļaunumi pūsta cylvāku dzeivi, taipat apzineigi cylvāki meklej dažaidus ceinis leidzekļus šū ļaunumu apkaruošonai.” Vēļ cyta nūzeime: pūsts – tukšs. Pūsts cylvāks. Pūsta runa. Pūsta gluoze. Vēļ var saceit dīks, dīka runa, dīka buteleite. Pūsts – ļaunums. 1939. goda „Katuoļu Dzeivē” raksteits: „Bezdīveibys propaganda izplyust nu vysom pusem, i komunistiskuo literatura dažaiduokūs veidūs puorpludynoj vysu pasauli, nūdorūt lelu pūstu cylvāku goreigai i laiceigai dzeivei.”