Žēlsirdības svētdiena un pārmaiņas cilvēka dzīvē, pieņemot kristību pieaugušā vecumā

Šī svētdiena nes trīskāršu svētību, gan no Rietumu, gan Austrumu baznīcas. Austrumu baznīcā svin Kristus augšāmcelšanās svētkus, pēc Rietumu tradīcijas šī ir pirmā svētdiena pēc Lieldienām, kas pazīstama arī kā Baltā svētdiena, jo senatnē bija ierasts, ka tie, kas Lieldienu naktī bija kristīti, turpināja staigāt šajās baltajās kristību drānās. Šī ir arī Dieva žēlsirdības svētdiena, kas savu nosaukumu ieguvusi no kāda pārdabiska notikuma, kas risinājās 1931. gadā 22. februārī, kad Plockas klosterī kāda klostera māsa vārdā Faustīne savā cellē ieraudzīja Jēzu. Racionāli domājošie noteikti varētu skeptiski sacīt līdzīgi kā apustulis Toms: „Ja es pats neredzēšu, tad arī neticēšu”. Taču fakts ir fakts, tāpat kā fakts ir tas, ka Jēzus savulaik uzrunāja Māti Terēzi, kad viņa brauca vilcienā. Un šī tikšanās izmainīja visu viņas dzīvi. Gan par Žēlsirdības svētdienu, gan kristībām saruna raidījumā Pāri mums pašiem. Raidījuma viesi Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas pārstāvji – priesteris Andris Kravalis un priesteris Juris Zarāns, kā arī Inese Rotkāja un Helmuts Miķelsons, lai stāstītu, kas mudina cilvēkus jau pieaugušā vecumā pieņemt kristību un kas mainās cilvēka dzīvē, kad šis solis ir sperts.