Zelta kažoks un adatu kažoks (stāsta Antra Liedskalniņa)

Rakstnieces Vizmas Belševicas pasaku "Zelta kažoks un adatu kažoks" 1992. gada 27. janvārī Latvijas Radio studijā ieskaņojusi latviešu aktrise Antra Liedskalniņa (1930-2000). Poētisks stāstiņš par to, kā ezis - pelēkais adatu kamols - pie sava durstīgā kažociņa ticis! Pašos vis-vis-vis-vissenākajos laikos pasaulē vēl ne­bija nekādas kārtības. Augšā uz mākoņa sēdēja dieviņš un skatījās uz visu to nebūšanu, kamēr nosprieda, ka tālāk vairs nav kur iet, jāieved kārtība. Jo dieviņam pašam arī bija galīgi apnicis tā sēdēt un neko nedarīt... Dieviņš ķeras pie darba un izgatavo gan debesis un sauli, gan mēnesi un zvaigznes, gan zemi un vēl visu ko... No pārpalikušā māla iznāk arī ezis, kurš kļūst par dieviņa labāko padomnieku, tālab tiek pie zelta kažoka, taisīta no zvaigznes. Nu sākas eža nedienas: te kāds apsaukā un skauž, te kāds apēst grib vai medīt, spožā zelta apžilibināts. Ar ko viss beidzas? Nu, protams, ka ar dieviņa gādību ezis tiek pie pelēkā adatu kažoka, kas izrādās labāks par labu: gan aizsargā, gan barību ģimenei ļauj sarūpēt. Lai vēl kuram tāda dzīve kā eža sievai un bērniem!