Ziemassvētku vecīša esamību labāk skaidrot ar fizikas aprēķiniem vai vēstures stāstu

Vēl tikai decembra sākums, taču svētku junda daudzviet jau iet vaļā ar pilnu jaudu. Visticamāk, arī lielā daļā ģimeņu, vismaz tajās, kurās aug lielāki vai mazāki bērni, svētku gaidīšanas laiks ir sācies kaut vai ar Adventes kalendāra priekiem. Šis mēnesis rit tādās brīnuma gaidās. Un arī ir īstais brīdis, lai runātu par to, kas tad ir Ziemassvētku vecītis un kā par to stāstīt bērniem. Vai Ziemassvētku vecīša esamību vislabāk izskaidrot ar fizikas aprēķiniem, kas skaitļos skaidri pasaka, cik daudz bērnu vecītim vienā vakarā jāapciemo un ar kādu ātrumu jāpārvietojas? Varbūt vecīša stāstu vislabāk paskaidro vēsture? Un kā pirmsskolas izglītības iestādes, kurās mazie ir brīnumu gaidās, gatavojas šiem svētkiem un runā par Ziemassvētkiem? Kā mēs, pieaugušie, piedalāmies šī brīnuma radīšanā, skaidrošanā, apspriešanā, no kādām perspektīvām bērniem stāstam par to, kas ir Ziemassvētku vecītis? Cik tālu var un vajag toties leģendas dažādās interpretācijās un kāds ir tāds mūsdienīgs skatījums uz svētku gaidīšanas un svinēšanas veidiem? Ģimenes studijā sarunājas Vineta Jonīte, Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un pirmsskolas izglītības vēstures pētniece, Liene Kirina, pirmsskolas izglītības iestādes "Pasaku valstība" izglītības metodiķe, Eva Stikāne, klīniskā un veselības psiholoģe, Valdis Zuters, Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs, un Madara Merle, Pasaules dabas fonda Klimata programmas vadītāja.